0
info@redzet.eu

Mērsraga novads

Mērsraga akmeņainās jūrmalas ziemas ainavaŪdenstornis Mērsragā
Lasīt aprakstu
Mērsraga akmeņainās jūrmalas panorāma ziemā, Mērsraga akmeņainā jūrmala, Mērsraga novads, Akmeņi , Ziema

Mērsraga akmeņainās jūrmalas panorāma ziemā

Kods: A-124-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 16. janvārī
S 2000 x 667 px
741 KB
M 4959 x 1653 px
42 x 14 cm / 300 dpi
3.57 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Mērsraga novads 
 
Mērsraga novada karogs Mērsraga novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
 Centrs:     Mērsrags
 Platība:  109,0 km2
 Iedzīvotāji (2010):  1832
 Blīvums:  16.8 iedz./km2
 Izveidots:  2011. gadā
 Mājaslapa:  www.mersrags.lv

Mērsraga novads ir pašvaldība Kurzemes ziemeļaustrumos, Rīgas jūras līča krastā. Robežojas ar Rojas, Talsu, Engures novadiem un Engures ezerā ar Tukuma novadu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mērsrags (novada centrs), Alksnājciems, Ķipatciems, Upesgrīva.


Daba
Atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Augstākā vieta pagastā atrodas rietumu daļā - 20 m vjl.

Upes
Mērsraga kanāls - mākslīgs kanāls starp Engures ezeru un jūru, izrakts 1842. gadā.
Čēkstgrāvis
Alksnājgrāvis

Ezeri
Lielākā daļa Engures ezera (2222 ha no 4046 ha).

Apdzīvotās vietas
Mērsraga novadā atrodas ir četras apdzīvotās vietas, no tiem 1 lielciems, 1 vidējciems un 2 skrajciemi. No tiem novada teritorijas plānojumā kā ciemi noteikti tikai novada centrs Mērsrags un Upesgrīva.

CiemsCiema veidsIedzīvotāju skaits (gads)Piezīmes
Alksnāji skrajciems 27 (2013)  
Ķipatciems skrajciems 56 (2013)  
Mērsrags lielciems 1576 (2013) novada centrs
Upesgrīva vidējciems 113 (2013)  

lv.wikipedia.org

Mērsraga teritorija izvietojusies starp Rīgas jūras līča, Engures ezera un mežu plašumiem.
Atrodas Latvijas ZR daļā, mežainajā piejūras zemienē.

Mērsraga novada teritorijā ietilpst divi ciemi: Mērsrags un Upesgrīva, kā arī apdzīvotas vietas: Alksnājciems un Ķipatciems.
Dabas daudzveidība, jūras piekrastes tradicionālās nodarbes veidi un  kultūras vērtības kontekstā ar mūsu laikmeta tendenci - saglabāt vietējo īpatnību un izkopt nacionālo identitāti - ir bagāts materiāls pagasta attīstībai.

Mērsraga osta atrodas vienā no gleznainākajiem Rīgas jūras līča piekrastes posmiem - Mērsraga centrā. Šeit ir koncentrēta lielākā rūpnieciskā ražošana (Mērsraga osta ir 2 lielākā osta Latvijā mazo ostu starpā).

Mērsraga novadā attīstītākās nozares, vēsturiski tradicionālās: zvejniecība, zivju apstrāde, mežizstrāde, pēdējā laikā pievienojas jaunas, kas saistītas ar tirdzniecību un pakalpojumiem, aizvien nozīmīgāku vietu tautsaimniecībā ieņem ostas tranzītpakalpojumi.

Pagasta teritorijā atrodas: bērnu dārzs, vidusskola, 2 ģimenes ārstu prakses vietas, stomatologs, aptieka, pasta nodaļa, tautas nams, bibliotēka, vairākas brīvdabas atpūtas vietas, frizētava, degvielas uzpildes stacija,  kafejnīcas, veikali un ielas tirdzniecības vieta.


Mērsraga novada vēsture
Pirmo reizi vēstures avotos minēts 15.gs, kā neliels zvejniekciems Rīgas jūras līča piekrastē (rakstos Mērsrags 1495.gadā minēts, kā Margeraa un Mergera).

Mērsragu apvij dažādas teikas un nostāsti. Vecos rakstos var lasīt, ka agrāk Mērsrags dēvēts arī par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti, kas vilinājuši krastā kuģus un tos izlaupījuši. Kā vēstī viena no daudzajām leģendām, jūras pirāti piesējuši govij kaklā lukturi un laiduši to  staigāt gar jūras krastu, tādā veidā mānot kuģus uz akmeņiem, kas atrodas pie tagadējās Mērsraga bākas. Tos nelaimīgos jūrniekus, kuri krituši pirātu nagos, gaidījusi gandrīz droša nāve. Vēl tagad, reizēm piejūras ciematos dzīvojošie tiek saukti par kājgriežiem. Tas radies no tiem laikiem, kad pirāti nav varējuši novilkt mirušajiem jūrniekiem zābakus. Risinājums bijis pavisam vienkāršs - tika nocirstas  kājas un noliktas saulē kaltēties, pēc tam, kaulus izbēra no zābakiem un mērķis sasniegts - jauni zābaki.

Ar un ap jūras laupītājiem saistās vairākas vietas Mērsraga pagastā - Svētmeitas akmens -vieta kur it kā esot dalīts salaupītais. Zepu mājvieta -sena laupītāju dzīves vieta. Vieta, iepretim Sērragiem- agrāk, pēc nostāstiem, šajā vietā ir dzīvojuši jūras laupītāji un uz kāpas kurinājuši ugunskuru - kuģu maldināšanai. Bijusī "Aizsilnieku" izgāztuves vieta- tur  atradusies laupītāju pils ar aku, kurā paslēpts salaupītais. Vieta, pie mājas "Goci" -vēl viena pirātu apmešanās vieta. Kā arī pats zemes rags ar akmeņaino jūrmalu.

 
Interesanti fakti

  • Kurzemes hercogistes laikos (16.- 18.gs) , Mērsragā bijusi lielākā ziepju vārītava hercogistē. Dokumenti vēstī, ka, tajos laikos, katrai zvejniekciema mājai bijis jādod baznīcas vajadzībām 2000 reņģu un 2 kāli plekstu (butes) gadā.
  • 1710.gada mērī gandrīz visi iedzīvotāji izmiruši (kā vēsta viena no leģendām - palicis dzīvs ir tikai viens ciema iedzīvotājs).
  • 18.gadsimta beigās Mērsragā dzīvojuši tikai 13 saimnieki, kuriem ik gadus katram bija jādod savam Pūres baronam nodevās: 4000 žāvētas un sālītas reņģes, 500 brētliņas, 330 butes u.t.t.
  • Mērsradznieki ciemu bija sadalījuši sešos īpašos ciemos:

Pekeļu ciemā, Dižciemā, Braņķu ciemā, Grūžumos, Ķīsterciemā un Stērbeļu ciemā. Ciems sākās no Pekeļciema gala pie bākas un beidzās ar smilšaino Stērbeļciemu pie Engures ezera. Šos ciemus savienoja ceļš - kurš sākās pie Engures ezera - Stērbeļciemā un beidzās Pekeļciema galā pie bākas. Arī pašreiz šis ceļš ir gandrīz izbraucams/izejams visā tā garumā - Ceriņu iela, Priežu iela, Rožu iela un Bākas iela. Vienīgi kolhoza laikā tas tika pārarts pie Klajumu mājām (Zvejnieku iela 27a).

  • 1842.gadā no Engures ezera ziemeļu gala uz jūru tiek izrakts kanāls (4 km garumā), kurā ierīko ostu. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par 1,5m.
  • Pēc valsts statistikas pārvaldes ziņām, 1935.gadā Mērsraga pagastā ir 1696 iedzīvotāji, Upesgrīvas pagastā - 1276 iedzīvotāji. Pie tam ir minēts, ka Mērsraga un Upesgrīvas pagasti ir vieni no viss retāk apdzīvotajiem (lielo to daļu klāj meži).


Kuģu būve un zvejniecība
Mērsradznieki kopš seniem laikiem būvēja mazus vienmasta buriniekus – božus, kurus sauca arī par “rāceņu bočkām”, jo ar šiem kuģīšiem lielāko tiesu veda uz Rīgu pārdošanai kartupeļus. Drosmīgākie ar saviem božiem kuģoja arī plašākos ūdeņos. Zvejniekiem bija trīs sedumi: Upes sedums pie ostas, Ļakas sedums pie baznīcas un Raga sedums pie bākas. Šeit pie zvejniekiem ieradās uzpircēji. Tie iepirka reņģes, mencas, lučus, plekstes, lašus, sīgas.

 19.gs. otrajā pusē Mērsraga piekrastē strauji attīstās burinieku būve. Sākumā vairāki turīgi zvejnieki un saimnieki kopā būvēja vienu kuģi un uz tā paši brauca. Dažiem kuģu īpašniekam ar laiku izdevās iekrāt kapitālu un iegādāties pat vairākus kuģus. Tā piemēram, Miķelim Barasam piederēja divmastnieki “Pauls” un “Eden”, kā arī trīsmastu ārzemnieks “Karalis".

1880. gadā vietējā kuģu būvētavā uzbūvē pirmo tālbraucēju kuģi. Mērsragā pavisam uzbūvēti 22 jūras kuģi. Viens no lielākajiem kuģu būves centriem Kurzemē bija Upesgrīva, kur no 1860.-1915.g. uzbūvēja 66 buriniekus.

 
Pasts un dzelzceļš
Līdz 1918.gadam Mērsrags, tāpat kā Upesgrīva, atradies Engures muižas pagastā. 1918.gadā izveidots Mērsraga pagasts. 1926.gadā izveidots Upesgrīvas pagasts. 1922.gada 10.novembrī atvērts Mērsraga pasts (Mertenmuižā). Pasts pienāca 2 reizes nedēļā.

1926. gadā Mērsragu pievieno šaursliežu dzelzceļa satiksmei. 1928.gadā pabeigta būvēt un nodota ekspluatācijā dzelzceļa stacijas ēka Mērsragā, kā arī nodots ekspluatēšanā Engure-Mērsrags lauku platuma pievedceļš 12,5 km garumā. Dzelzceļš darbojās līdz pat 20 gs. 60-gadiem, bet bānīša ceļš saglabājies līdz mūsdienām. Vilciens no Mērsraga uz Stendi 1936 gadā gājis 4.st.20 min.
Vairāk lasīt: www.mersrags.lv

Mērsraga akmeņainās jūrmalas panorāma ziemā

Kods: A-124-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 16. janvārī
S 2000 x 667 px
741 KB
M 4959 x 1653 px
42 x 14 cm / 300 dpi
3.57 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866