Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols

Mangaļsala ir pirmā pilsētas daļa, ko šķērso visi jūras kuģi, ienākot Daugavā. Tieši no Mangaļsalas jūrā iestiepjas Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols, kas būvēts laika posmā no 1850. līdz 1861. gadam. Tā celtniecībai aktīvi sekojis līdzi Krievijas imperators. Mola garums ir 2240 metri. Jūras daļu austrumu molam veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika izbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Dambja pamatdaļa veidota no smagām fašīnām un akmeņiem. Mangaļsalas dambis kalpo kā Daugavas labā krasta nostiprinājums.

Uz dambja saglabājušies piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. 20. gs 90-tajos gados tie ir sabojāti un Austrumu mola remonta laikā iemūrēti tajā.

Mangaļsalas piekrastes mežos atrodas Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļas, kurām ir noteikta valsts aizsardzība.
www.citariga.lv

Mangaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā. Mangaļsalas apkaime atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm. Mangaļsalas apkaimes robežas ir Daugava, Audupe, Vecdaugava, līnija no Vecdaugavas līdz Rīgas jūras līcim, Rīgas jūras līcis.

Mangaļsalas apkaimes kopējā platība ir 8,036 km², kas ir gandrīz par 3/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Tomēr, neskatoties uz šīs apkaimes relatīvi lielo platību, tā jau pašreiz var tikt uztverta kā skaidri identificējama telpiski un funkcionāli vienota teritorija jeb apkaime. To veicina gan šīs apkaimes ģeogrāfiskais novietojums, gan arī teritorijas izmantošanas specifika, kad apbūve un arī saimnieciskās darbības objekti galvenokārt izvietoti vienkopus apkaimes D daļā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 390 metri. Apkaimē atrodas dabas parks "Piejūra".

Apkaimes Rīgas administratīvajās robežās tika iekļauta 1960. gadā. Galvenās ielas ir Albatrosu, Traleru un Veiksmes iela.

Mangaļsalas jūras dambis tika būvēts no 1850. līdz 1862. gadam, lai izveidotu jaunu kuģu ceļu, un, izmantojot Daugavas straumi, to padziļinātu. Austrumu molu veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika aizbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Mols kalpo arī kā Daugavas labā krasta nostiprinājums. Uz dambja saglabājušies piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. "Rīgas avīze" 1856. gada 28. maijā par šo notikumu raksta šādi: "1856. gada 27. maijā Viņa Augstība Aleksandrs II pēc dievkalpojuma 12:30 ar kuģi Rīga — Ļubeņ devies uz Dinamindes cietoksni, lai apskatītos cietokšņa iekārtas un nostiprinājumu (molu) ...". 1990. gados piemiņas akmeņi tika sabojāti un Austrumu mola remonta laikā tie tika iemūrēti betona pamatnē.
lv.wikipedia.org