0
info@redzet.eu

Pilsēta » Pilsēta » Pilsēta

Maksimas veikals LīvānosRīgas rātslaukums
Lasīt aprakstu
Līvānu panorāma, Līvāni, Pilsētas panorāma

Līvānu panorāma

Kods: V-138-11
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2011. gada 01. jūnijā, Līvānos, no ūdenstorņa
S 2000 x 667 px
1.5 MB
M 4959 x 1653 px
42 x 14 cm / 300 dpi
L 7776 x 2592 px
65.84 x 21.95 cm / 300 dpi
17.5 MB
XL 9771 x 3257 px
82.73 x 27.58 cm / 300 dpi
23.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Līvāni 
pilsēta 
 Karogs: Līvāni
Karogs
Ģerbonis: Līvāni
Ģerbonis 
 Valsts  Latvija
 Novads  Līvānu novads
 Pilsētas tiesības kopš 1926. gada
 Citi nosaukumi  vācu: Livenhof
latgaliešu: Leivuons
 Platība  4,7 km2
 Iedzīvotāji (01.01.2016.)  8 208
 Iedzīvotāju blīvums    1 746,4/km²
 Pasta indeksi  LV-5316
 Mājaslapa  www.livani.lv

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs. Atrodas Daugavas labajā krastā, cauri pilsētai tek Dubna, kas Līvānos ieplūst Daugavā. Līvāni ir transporta mezgls — cauri pilsētai iet autoceļi A6 un P63, kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils (stacija Līvāni). Attālums līdz Jēkabpilij — 28 km, līdz Preiļiem — 36 km, līdz Rīgai — 170 km.
lv.wikipedia.org


Ģērbonis:
Līvānu pilsētas ģerboni Valsts prezidents Kārlis Ulmanis apstiprināja 1938. gada 30. septembrī. Sākotnēji pilsētas ģerbonī zilā laukā attēlotais sudraba pālis simbolizē divas upes, kuru krastos Līvāni atrodas. Sidraba vanadziņš virs pāļa ir augsta lidojuma simbols.

Laika gaitā ģerboņa zīmējums ir mainījies, un tajā attēlotais putns veidots gan kā cīrulis, gan balodis. Pamatojoties uz vēstures materiāliem, 1996. gadā tika izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts ģerbonis ar vanadziņu.
www.livani.lv

LĪVĀNU VĒSTURE:
- Kā apdzīvota vieta pastāvējusi jau Akmens laikmetā. Vairāk nekā pirms 1000 gadiem netālu no Dubnas upes ietekas Daugavā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne Dubnava. Tā ietilpa seno Latgaļu Jersikas valstī.
 
- Par Līvānu dibināšanas gadu nosacīti var pieņemt 1289. gadu, kad vēstures dokumentos pirmoreiz minēta nocietināta apmetne - Dubnas pils un tās īpašnieks, Rīgas arhibīskapa vasalis Johans Ikšķilis.
 
- Mūsdienu Līvānu pirmsākumi saistās ar 1533. gadu, kad zemes īpašnieks Jurgens Līvens izveidoja muižu, ko nosauca par Līvenhofu. Tā Līvāni ieguva savu tagadējo nosaukumu.
 
- 1824. gadā Līvāniem piešķīra miesta tiesības. Līvānu attīstība un rūpniecība uzņēma apgriezienus pēc Rīgas - Orlas dzelzceļa atklāšanas 1861.gadā.
 
- 1926. gada 7. jūnijā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības.
 
- 20.gs. 30.gados Līvānos strauji attīstījās tirdzniecība (ap 200 tirgotavu), noritēja aktīva būvniecība - uzbūvēja pašvaldības ēku, policiju, slimnīcu, luterāņu baznīcu, lopkautuvi, dzelzceļa staciju, pamatskolu. Uzcēla mūra tiltu pār Dubnu, nobruģēja Tirgus laukumu, Rīgas un Dzirnavu ielu, ierīkoja ielu apgaismojumu, parku, stadionu. Pilsētā darbojās 3 skolas: Līvānu valsts sešklasīgā pamatskola, ebreju pamatskola un komercskola. Aktīvi darbojās mazpulki, skauti, aizsargi, dažādas biedrības.
 
- Līvānu pilsēta daudz cietusi karos - vēsturiskā apbūve saglabājusies fragmentāri.
 
- Padomju varas gados Līvānos attīstās daudznozaru ražošana - pilsēta kļuva par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem. 20.gs. 70.gados uzbūvēja vairākus lielus ražošanas uzņēmumus - eksperimentālo bioķīmisko rūpnīcu, māju būves kombinātu, būvmateriālu un konstrukciju kombinātu u.c. Paplašinājās Līvānu stikla rūpnīca un Līvānu kūdras fabrika.
 
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gs. 90.gados valstī kopumā, t.sk. Līvānos vērojams rūpniecības panīkums. Jauni tirgus nīšas meklējumi, īpašnieku maiņa, ražošanas pārstrukturizācija, rūpnīcu slēgšana, jaunu uzņēmumu veidošanās  - tas viss raksturo rūpniecību Līvānos neatkarības gados.  
 
- Administratīvais iedalījums padomju varas gados piedzīvoja nemitīgas reformas: līdz 1950.gadam Līvāni ietilpa Daugavpils rajonā, 1950.-1960.gadam pastāvēja Līvānu rajons. 1963.-2009. gadam Līvāni bija Preiļu rajona sastāvā. Līdz ar Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu 2009. gadā Līvānu novads ir patstāvīgs reģionālas nozīmes attīstības centrs un ietilpst Latgales plānošanas reģionā.
 

LĪVĀNI MŪSDIENĀS:
- Mūsdienās 5. lielākā Latgales pilsēta attīstās laikam līdzi, un, pateicoties uzņēmējdarbībai un pašvaldības spējai efektīvi apgūt ES finansējumu, pilsētas un novada attīstībā vērojama stabilitāte un izaugsme.
 
- Līvāni ir reģionālas nozīmes attīstības centrs, kurā koncentrējas rūpniecība, valsts un pašvaldības pakalpojumi iedzīvotājiem.
 
- Top un atdzimst daudz jaunu objektu: Latgales mākslas un amatniecības centrs (bijušajā Līvenhofas muižas teritorijā) ar Līvānu stikla muzeja ēku, Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs (bijusī Līvānu Baltā skola), Līvānu novada kultūras centrs, Līvānu novada centrālā bibliotēka, sporta zāle, stadions, atjaunoti 99,9% pilsētas daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu, notiek veloceliņu izbūve visas pilsētas garumā, atjaunota pilsētas infrastruktūra: ielu apgaismojums, tiek asfaltētas ielas, ietves, laukumi.
 
- Aktīvi darbojas pašvaldība, NVO, kultūras un sporta aktīvisti, pašdarbnieki, mazie un vidējie, kā arī daži lieli uzņēmumi. Līvāni sevišķi lepojas ar optisko šķiedru industriju, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Arī tradicionālās jomas: pārtikas ražošana, kokrūpniecība, kūdras izstrāde, loģistika, transports u.c. dod ļoti nozīmīgu pienesumu pilsētas izaugsmē.
 
- Degradēto rūpniecības teritoriju vietā vietējie uzņēmēji veido mūsdienīgu industriālo parku ar biznesam pievilcīgu vidi un sakārtotu infrastruktūru. Turpmāko gadu prioritāte - rūpnieciskās zonas infrastruktūras sakārtošana, tādējādi veicinot uzņēmēju motivāciju radīt darba vietas un attīstīt uzņēmējdarbību Līvānu novadā.
www.livani.lv

Līvānu panorāma

Kods: V-138-11
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2011. gada 01. jūnijā, Līvānos, no ūdenstorņa
S 2000 x 667 px
1.5 MB
M 4959 x 1653 px
42 x 14 cm / 300 dpi
L 7776 x 2592 px
65.84 x 21.95 cm / 300 dpi
17.5 MB
XL 9771 x 3257 px
82.73 x 27.58 cm / 300 dpi
23.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866