0
info@redzet.eu

Vaiņodes novads

Lasīt aprakstu
Lielbātas avots, Lielbātas avots, Avots, Vaiņodes pagasts, Latvija: ģeogrāfija, flora un fauna

Lielbātas avots

Kods: V-258-19-AM
Fotogrāfijas autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 17. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
262 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Lielbātas avots

Kods: V-258-19-AM
Fotogrāfijas autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 17. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
262 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Vaiņodes novads 
 
Vaiņodes novada ģerbonis
Ģerbonis
 Centrs:     Vaiņode
 Platība:  343,96 km2
 Iedzīvotāji (2016):   2656
 Blīvums:  7.7 iedz./km2
 Izveidots:  2009. gadā
 Teritoriālās vienības:  Embūtes pagasts
Vaiņodes pagasts
 Mājaslapa:  www.vainode.lv

Vaiņodes novads ir pašvaldība Kurzemes dienvidos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Liepājas rajona Embūtes un Vaiņodes pagasti. Robežojas ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadiem, kā arī Lietuvas Klaipēdas un Telšu apriņķiem. Novada centrs ir Vaiņode.
lv.wikipedia.org



Par Vaiņodes pagastu
Pagasta ainavu raksturo augsti pauguri, paugurainas ieplakas un dziļas gravas, kas mijas ar iekoptām lauksaimniecības zemēm un mežiem.

Vaiņodes pagasts atrodas Rietumkursas augstienē. Pagasts robežojas ar Liepājas rajona Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastiem, kā arī ar Saldus rajona Nīgrandes pagastu. Vaiņodes pagastam ir arī 16 km gara robeža ar Lietuvas republiku.

Tagadējā Vaiņodes pagasta teritorija 12.gs. beigās atradās kuršu Bandavas zemes dienvidu malā. Pirmās ziņas par šo vietu saglabājušās no 1253.gada, kad pirmo reizi minēts Bātas vārds Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Vaiņodes apkaime nonāca Kurzemes bīskapijā.Vaiņode sākusi attīstīties reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas izbūvi 1871.g.

Vaiņodes ainavu pievilcīgāku padarīja barona Osten Sakena 19.gs. vidū būvētā Bātas muiža. Padomju gados tanī atradās rehabilitācijas slimnīca. 1905. gadā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika nodedzinātas divu muižu dzīvojamās mājas. Soda ekspedīcija noslepkavoja 20 revolucionārus. 19.gs. beigās uz Vaiņodes muižas zemes pie Vaiņodes stacijas izveidojās ciems, kurā dzīvoja, galvenokārt, ķieģeļnīcas un kokzāģētavas strādnieki, savukārt uz Lielbātas muižas zemes izauga vasarnīcu ciems. 1925. gadā tos apvienojot izveidoja Vaiņodes – Bātas ciemu. 1912.g. sāka būvēt lidlauku.

Vaiņodes muižā pie lidlauka 1941.g. apmetās Padomju Savienības aviācijas daļa. Padomju varas gados tas bija lielākais armijas lidlauks Baltijā. 1954.gadā Vaiņodei piešķīra strādnieku ciemata statusu, 1961. gadā pārdēvēja par pilsētciematu, kopš 1991.g. – ciems.

Vaiņode iegājusi vēsturē arī ar ilgāko protesta akciju Latvijas vēsturē- 54 diennaktis pret dzelzceļa likvidēšanu.

Vaiņodes pagasta ainava
Vaiņodes pagasta ainavai piemīt estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība. Ainavas raksturu nosaka paugurotais reljefs, lauksaimniecības un meža zemju mija, ūdenskrātuves un lauku ceļi. Ainavas estētiskā vērtība saistīta ar ainavas elementu daudzveidību un labo saskatāmību no lauku ceļiem. Ekoloģisko vērtību nosaka atšķirīgo biotopu mija. Kultūrvēsturiskā vērtība ir saistīta ar kultūrvēsturiskajām vietām. Degradējoši elementi pagasta ainavā ir pamestā padomju armijas infrastruktūra (Vaiņodes garnizona teritorija) un sagrautās vai līdz galam neuzceltās padomju kolektīvās saimniecības celtnes.

Vaiņodes teritorijā atrodas daudz mežu, kas ir neatņemama Vaiņodes pagasta sastāvdaļa. Meži Vaiņodes pagastā aizņem lielāko daļu no pagasta teritorijas. Mežu kopplatība Vaiņodes pagastā ir 10 972,6 ha, no kuriem 4428,6 ha ir valsts meži, kurus apsaimnieko VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības Priekules mežniecība. Pagasta teritorijā ir jauktu koku meži. Dominējošās koku sugas ir egles, bērzi, baltalkšņi. Mežos dzīvo daudz medījamo dzīvnieku, kas ir priekšnoteikums medību tūrisma attīstībai. Pārlieku ir savairojusies bebru populācija, kuru būvētie dambji daudzviet ir nodarījuši kaitējumus. Mežizstrāde ir daudzu pagasta iedzīvotāju nozīmīgs iztikas avots.

trīsdesmitajos gados Vaiņode bija pazīstama kā kūrortu vieta ar tīru gaisu. Vaiņodē atradās Valsts darbinieku sanatorija, mātes un bērna atpūtas nams, kā arī tuberkulozes slimnīca.

Apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā:
Auguste ir apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā, kas atrodas Vaiņodes-Priekules ceļa 6. kilometrā. Auguste ir bijušās padomju saimniecības “Vārpa” centrs. P/S “Vārpa” pastāvēja līdz 1972. gadam, kad to pievienoja padomju saimniecībai “Vaiņode” un kļuva par P/S “Vaiņode” 3. ražošanas iecirkni. P/S “Vārpa” pastāvēšanas laikā tika uzbūvētas vairākas daudzdzīvokļu mājas, kultūras nams, veikals un ēdnīca, mehāniskās darbnīcas, graudu kalte un citi objekti.

2008. gada 14. septembrī tika aizsākti Augustes svētki ar sportošanu un citām izdarībām, lai pievērstu vietējās sabiedrības uzmanību šai vietai, kas gadu gaitā ir zaudējusi savu kādreizējo potenciālu un sekmētu ideju ģenerēšanu šīs vietas atdzimšanai.
www.vainode.lv


Par Embūti
Jau 13.gs. Embūte ir bijusi visai ievērojama vieta. Par to liecina ne tikai te notikušās cīņas, bet arī tas, ka šeit celta bīskapa pils un vēlāk arī klosteris. 2. pasaules kara laikā Embūte, it īpaši – tās centrs, stipri izpostīta. Plašā apkārtnē notikušas sīvas un asiņainas cīņas, militāri bezjēdzīgas kaujas. 1941., 1945. un 1949. g. deportāciju un tām sekojošās piespiedu kolektivizācijas dēļ Embūtē agrākie iedzīvotāji tikpat kā nav palikuši.

Par Embūtes pagastu
Embūtes pagasta teritorijas vispārīgs raksturojums
Embūtes pagasts atrodas Liepājas rajona DA Rietumkursas augstienes augstākajā daļā Embūtes paugurainē trīs rajonu – Liepājas, Saldus, Kuldīgas -saskares vietā. Robežojas ar Priekules, Vaiņodes, Kalvenes, Nīgrandes, Nīkrāces pagastiem. Līdz Liepājai, Kuldīgai, Saldum ir aptuveni 60 km. Pagastu šķērso P116 Kuldīga-Skrunda-Embūte; P106 Ezere-Embūte-Grobiņa; V 1209 Embūte-Vaiņode-Pavāri autoceļi. Rietumkursas augstienes D daļas saposmotajā morēnu paugurainē sastopami tā saucamie galda kalni – pauguri ar plakanām virsmām, piem., Taurētājkalns, saukts arī Pavārkalns ( 156,5 m vjl.), Krustkalns ( 154 m vjl.), Kurmju kalns ( 140 m vjl.) u.c. Te atrodas Rietumlatvijas augstākais lielpaugurs Krievu kalns, saukts arī Krīvu kalns ( 190 m vjl.). Padomju laika kartēs dots maldinošs kalna augstums. Domājams, ka senatnē uz kalna atradušies arī svētakmeņi. 20. gs. 70. gados kalns meliorēts, kalna augstākajā vietā novietots akmens, kas ļoti atgādina seno svētvietu akmeni. Gandrīz pāri pašai augstākajai vietai iet ceļš, tāpēc kalns grūti pamanāms. Minami ari citi Embūtes pauguri: Radiņkalns, Mušu kalns, Mundiķu kalns. Vēres ( Kundenieku ) kalns atrodas valsts aizsardzībā, jo tā forma, lielums un stāvās nogāzes atbilst senajiem pilskalniem. Kalna garums ~ 2 km, plakuma platums ~ 20m, orientēts Z – D virzienā. D daļā atrastas divas bedres, ko dēvē par upuru bedrēm, 19. gs. b. atrasta bieza ogļu kārta un milzīgs ozola celms. Kalna ZA nogāzē redzama sarkana zemē iegrimuša akmens virsējā dala, kura atgādina sarkofagu. Akmens augstums ~ l m , malu izmēri ~2x2xl,3 m. Tautā šo akmeni dēvē par Induļa kapu. Virs akmens spēcīgs biofizikālais lauks jeb āderu krusts. Embūtē ir vairāki pauguri, starp kuriem veidojas dziļas gravas. Varenākā no tām ir Vilku grava, kas atstāj pirmatnēju iespaidu. Teikas vēstī, ka šeit bijis ziedoklis. Blakus atrodas Vilku lauks, kur, kā teikas stāsta pērkons esot nospēris Induli. Uz D no Vilku gravas atrodas Maitu grava ar staignu dibenu un stāvām kraujām. Uz Z no Vilku lauka atrodas Akmeņu grava. Savdabīgas ir arī Kuiļupes grava, Drieku grava.

Embūtes pagastā atrodas dabas parks “Embūte” 481 ha, kur ir savdabīgs reljefs un reti augi, dabas liegums Blažģa ezers, kas ir kokvaržu reintrodukcijas vieta, mikroliegums “Graviņas”, dabas pieminekļi “Embūtes gravas” un “Ogļukalna atsegums”, 15 valsts noteiktie mikroliegumi un 2 dižkoki (+1 potenciālais dižkoks).

Aiz Vaiņodes, pa ceļam uz Embūti atrodas bijušās PSRS armijas starpkontinentālo atomraķešu starta šahtas ar komandpunktu bunkuru, kas izbūvētas meža masīva vidū, šī bāze senāk iekļāvās bijušās PSRS Rietumu robežas aizsardzības sistēmā, šodien bāze ir palikusi kā dzīvībai bīstama (it īpaši bērniem), vidi degradējoša teritorija. Kopā teritorija aizņem aptuveni 248 ha, tai skaitā 28.1 ha apbūvētā teritorija.

Embūtes skaisto ainavu papildina ezeri – Sepenes ( 67 ha ), Briņķu ( 1,7 ha ), Bindžu, Krišjāņu. Embūtes apvidū sākas vairākas upes: Dzelda ( 24 km), Sķervele ( 15 km), Lētīža ( 32 km, otrā straujākā upe Latvijā ar dziļu un gleznainu senleju), Lanka, Strikupe, Ošķis, Kuiļupe, Kazupe. Paugurainā reljefa dēļ izveidoti vairāki dīķi, piem., Tīreļu, Viesdauga, Dzirnavu, Embrika, Cepļupes, Muižas, Priežu, Dēseles, Mednieku, Vecvagaru u.c. Embūtes pagastā lielākās apdzīvotās vietas ir Vībiņi (pagasta administratīvais centrs), Dinsdurbe, Dēsele, Embūte, Bakūze, Līdzības. Pagasta teritorijā atrodas daudzas kapsētas: Vībiņu, Krustkalna, Jaunie, Dēseles, Inķēnu, Striķu, Lubenieku, Gobzemju, kā ari senkapi: Sproģu, Bakuzes, Padambju, Vībiņu muižas, Baznīcas kapi, Zīdu kapi. Avotos minēts ari Graviņu un Sproģu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks. Pie Dēseles muižas atrasti akmens cirvji.
www.vainode.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21