0
info@redzet.eu

Zīlītes

Lielā zīlītezilzīlīte
Lasīt aprakstu
Lielā zīlīte, Lielā zīlīte (Parus major), Zīlītes, Zvirbuļveidīgie, Putni

Lielā zīlīte

Kods: D-0314-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 01. aprīlī
S 2000 x 1333 px
1.63 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.06 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Zīlīšu dzimta (Paridae)
 Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Zīlīšu dzimta (Paridae)

Zīlītes ir nelieli dziedātājputni ar samērā īsu, bet spēcīgu knābi dažas sugas ir spējīgas pašas sev izkalt dobumu. Latvijā zīlīšu dzimtā sastopamas septiņas zīlīšu sugas, no kurām viena gaišzilā zīlīte ir reta ieceļotāja un novērota tikai trīs reizes. Zīlītes ir sastopamas gandrīz visur, gan mežos, gan cilvēku tuvumā pilsētā, parkos un dārzos. Lielākā daļa zīlīšu ziemā labprāt apmeklē barotavas, kur tās var labi novērot.

Zīlītēm abi dzimumi ir samērā līdzīgi, jaunajiem putniem salīdzinot ar pieaugušajiem ir blāvāks un dzeltenīgāks apspalvojums. Zīlītes ir ļoti kustīgi putniņi un to lidojums ir spurdzošs. Meklējot barību tās veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem. Pamatbarība ir dažādi kukaiņi un to kāpuri, bet ziemā barojas arī ar sēklām un ogām.

Ziemā un ceļošanas laikā uzturas bariņos. Lielākā daļa zīlīšu ziemā paliek tepat kā nometnieki, bet dažām sugām daļa putnu (sevišķi jaunie) rudenī aizceļo uz Rietumeiropu un Latviju caurceļo putni no ziemeļu kaimiņ teritorijām (invāzijas). Ceļo dienā skrajos bariņos.

Zīlītes ligzdu taisa gan dobumos, gan būrīšos un citās cilvēku radītās konstrukcijās. Pirmās olas ligzdā izdēj aprīlī un gadā var būt vairāki perējumi (1-­‐3).

Noteikšana apgrūtināta tikai divām sugām – pelēkajai un purva zīlītei, kuras vizuāli ir ļoti līdzīgas, taču labi atšķiramas pēc balss.

Latvijā ir sastopas vēl trīs sugas – somzīlīte, garastīte un bārdzīlīte, kuras angliski visas arī sauc par zīlītēm (tit), taču tās pieder citām dzimtām un šajā noteicējā netiek apskatītas.

Zīlītes ir izplatītas visā pasaulē un kopā zināmas ap 50 zīlīšu sugas.

dabasdati.lv


Zīlīšu dzimta (Paridae)

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 55 sugas, kas sistematizētas 9 ģintīs.Nesenā pagātnē lielākā daļa sugu tika sistematizētas zīlīšu ģintī (Parus), bet pēdējo gadu DNS pētījumi ir izmainījuši zīlīšu sistemātiku. 

Zīlīšu dzimtas sugas ir plaši izplatītas visā pasaulē. Tās sastopamas lielākajā daļā kontinentu: Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Ir sugas, kuru izplatība gandrīz sakrīt ar kopējo dzimtas izplatību, bet ir sugas, kas ir endēmiskas nelielām teritorijām. Visplašāk sastopamā ir meža zīlīte(Periparus ater), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Toties taigas zīlīte (Poecile cinctus) mājo visā subarktiskajā joslā - Skandināvijā, Āzijas ziemeļos, Aļaskā un Kanādā.

Latvijā sastopamas 7 zīlīšu dzimtas sugas: meža zīlīte (Periparus ater), zilzīlīte (Cyanistes caeruleus), gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus), cekulzīlīte(Lophophanes cristatus), lielā zīlīte (Parus major), pelēkā zīlīte (Poecile montanus) un purva zīlīte (Poecile palustris).

Izskats un īpašības:
Ar dažiem izņēmumiem, zīlīšu sugas ārēji ir ļoti līdzīgas. Tie ir kompakti putniņi, ar īsiem knābjiem. Atkarībā no pamatbarības knābji var būt gan masīvāki, gan smalkāki. Zīlītēm, kas pamatā barojas ar kukaiņiem, knābji ir smalkāki. Visdīvainākais knābis dzimtā ir zemes zīlītei (Pseudopodoces humilis), šai zīlītei tas ir garš un līks. Dažām sugām ir cekuliņi. Parasti zīlītes ir 10 - 16 cm lielas, bet zaļā zīlīte (Sylviparus modestus), kas ir vismazākā dzimtā, ir 9 cm gara un sver 5 g. Vislielākā ir sultānzīlīte (Melanochlora sultanea), kuras ķermeņa garums sasniedz 21 cm, bet svars gandrīz 50 g. Vislielākā dažādība dzimtā ir apspalvojumakrāsai.

Uzvedība:
Zīlītes ir aktīvi, skaļi un sabiedriski putniņi. Ligzdošanas laikā tie ir teritoriāli, bet pēc jauno putnu izlidošanas, apvienojas draudzīgos baros. Bieži barā ir sajauktas vairāku sugu zīlītes. Šie putni spēj samērā viegli piemēroties jauniem apstākļiem. Tie ir vieni no inteliģentākajiem putniem, un inteliģences skalā tiek ierindoti uzreiz pēc vārnāmkraukļiem un papagaiļiem.

Barība:
Zīlītes spēj piemēroties dažādai barībai, tās barojas gan ar sēklām, gan kukaiņiem. Daudzas sugas uzturas cilvēku tuvumā un ziemas periodā labprāt apmeklē putnu barotavas. Atkarībā no tā, vai zīlītes slēpj barību, ornitologi tās iedala divās grupās: barības slēpējās (purva zīlīte, pelēkā zīlīte, meža zīlīte) un neslēpējās (lielā zīlīte, zilzīlīte). Piemēram, pelēkā zīlīte sezonas laikā noglabā aptuveni 15 kilogramus barības.

Ligzdošana:
Zīlītes parasti ligzdo koku dobumos, lai gan ir sugas, kas ligzdu vij uz zemes. Dējumi atkarībā no sugas var būt ļoti dažādi. Piemēram, Himalajos dzīvojošārūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris) dēj 2 olas, bet Eiropas zilzīlīte 10 - 14 olas. Daudzām sugām ir vairāki dējumi sezonā, bet daudzām Āfrikā dzīvojošām sugām ir raksturīga kooperēšanās putnēnu audzināšanā. Pamatā visas zīlīšu sugas veido monogāmus pārus, izņēmums ir zilzīlīte, kas ir poligāma.

Zīlīšu ģints (Parus)

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir lielākā zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 23 zīlīšu sugas. Vēl nesenā pagātnē tā apvienoja gandrīz visas zīlīšu dzimtas sugas. Pēdējo gadu DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas zīlīšu dzimtas sistemātikā un ir izveidotas vairākas jaunas ģintis, kas kādreiz tika sauktas par Parus apakšģintīm.

Šīs ģints sugas mājo Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku Latvijā sastopama viena zīlīšu ģints suga - lielā zīlīte (Parus major).

  • Zīlīšu dzimta (Paridae)
    • ģints Cekulzīlītes (Lophophanes)
      • Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
      • Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous)
    • ģints Meža zīlītes (Periparus)
      • Dzeltenvēdera zīlīte (Periparus venustulus)
      • Filipīnu zīlīte (Periparus elegans)
      • Himalaju zīlīte (Periparus melanolophus)
      • Meža zīlīte (Periparus ater)
      • Palavanas zīlīte (Periparus amabilis)
      • Rudskausta zīlīte (Periparus rufonuchalis)
      • Rūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris)
    • ģints Pelēkās zīlītes (Poecile)
      • Āzijas kalnu zīlīte (Poecile songarus)
      • Baltaču zīlīte (Poecile superciliosus)
      • Bērsānu zīlīte (Poecile rufescens)
      • Dāvida zīlīte (Poecile davidi)
      • Kalnu zīlīte (Poecile gambeli)
      • Kanādas zīlīte (Poecile hudsonicus)
      • Karolīnas zīlīte (Poecile carolinensis)
      • Kaspijas zīlīte (Poecile hyrcanus)
      • Melngalvas zīlīte (Poecile atricapillus)
      • Melnzoda zīlīte (Poecile hypermelaenus)
      • Meksikas zīlīte (Poecile sclateri)
      • Pelēkā zīlīte (Poecile montanus)
      • Purva zīlīte (Poecile palustris}
      • Sēru zīlīte (Poecile lugubris)
      • Taigas zīlīte (Poecile cinctus)
    • ģints Sultānzīlītes (Melanochlora)
      • Sultānzīlīte (Melanochlora sultanea)
    • ģints Zaļās zīlītes (Sylviparus)
      • Zaļā zīlīte (Sylviparus modestus)
    • ģints Zemes zīlītes (Pseudopodoces)
      • Zemes zīlīte (Pseudopodoces humilis)
    • ģints Ziemeļamerikas zīlītes (Baeolophus)
      • Iemauktu zīlīte (Baeolophus wollweberi)
      • Kadiķu zīlīte (Baeolophus ridgwayi)
      • Melncekula zīlīte (Baeolophus atricristatus)
      • Melnpieres cekulzīlīte (Baeolophus bicolor)
      • Ozolu zīlīte (Baeolophus inornatus)
    • ģints Zilzīlītes (Cyanistes)
      • Baltsejas zīlīte (Cyanistes semilarvatus)
      • Dzeltenkrūšu zīlīte (Cyanistes flavipectus)
      • Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus)
      • Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)
    • ģints Zīlītes (Parus)
      • Angolas zīlīte (Parus carpi)
      • Āzijas pelnu zīlīte (Parus cinereus)
      • Baltmuguras zīlīte (Parus leuconotus)
      • Baltplecu zīlīte (Parus guineensis)
      • Baltskausta zīlīte (Parus nuchalis)
      • Baltspārnu zīlīte (Parus leucomelas)
      • Baltvēdera zīlīte (Parus albiventris)
      • Dienvidāfrikas zīlīte (Parus afer)
      • Dzeltenā zīlīte (Parus holsti)
      • Dzeltenvaigu zīlīte (Parus spilonotus)
      • Japānas zīlīte (Parus minor)
      • Lielā zīlīte (Parus major)
      • Melnā zīlīte (Parus niger)
      • Melnsejas zīlīte (Parus xanthogenys)
      • Miombo zīlīte (Parus griseiventris)
      • Pelnu zīlīte (Parus cinerascens)
      • Raibā zīlīte (Parus varius)
      • Sarkanrīkles zīlīte (Parus fringillinus)
      • Sarkanvēdera zīlīte (Parus rufiventris)
      • Somālijas zīlīte (Parus thruppi)
      • Svītrotā zīlīte (Parus fasciiventer)
      • Tumšā zīlīte (Parus funereus)
      • Zaļmugurzīlīte (Parus monticolus)

lv.wikipedia.org
lv.wikipedia.org

Lielā zīlīte

Kods: D-0314-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 01. aprīlī
S 2000 x 1333 px
1.63 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.06 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866