0
info@redzet.eu

Daba » Ainava » Alejas

Ugāles ainavaAleja rudenī
Lasīt aprakstu
Lapegļu aleja, Lapegle (Larix), Aleja, Ainava

Lapegļu aleja

Kods: A-0042-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 03. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
268 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3665 x 2443 px
31.03 x 20.68 cm / 300 dpi
8.85 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Lapegles (Larix) ir  priežu dzimtas skujukoki, kas rudenī zaudē skujas. Pavasaros lapaegles izskatās īpaši pievilcīgi ar to jaunajām skujām un izteiktajiem sievišķajiem ziediem. Ziedi ir purpura krāsā. Lapegle ir dekoratīvs koks, kas Latvijā ieviests jau aptuveni 2 gs., sastopama visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs.

Latvijā biežāk audzē Eiropas lapegli (L.decidua). Pavasarī jaunie dzinumi ir kaili, jaunās skujas ir gaiši zaļā krāsā. Skujas veidojas pušķos pa 30-40. Tās ir 1 līdz 3 cm garas. Rudenī tās dzeltē un nobirst parasti novembra sākumā. Eiropas lapegle zied maijā, čiekuriem ir olveida forma, tie parasti ir 2-4cm gari.


Sugu uzskaitījums
Lapegļu ģintī ir no 10 līdz 14 sugām. Šis skaitlis svārstās, jo zinātnieku vidū nav vienprātības par dažu sugu izdalīšanu.
Amerikas lapegle (Larix laricina)
Daurijas lapegle (Larix gmelinii)
Eiropas lapegle (Larix decidua)
Himalaju lapegle (Larix himalaica)
Japānas lapegle (Larix kaempferi)
Sibīrijas lapegle (Larix sibirica)


Eiropas lapegle
(Latīņu: Larix decidua Mill.; angliski: European Larch; vāciski: Europäische Lärche; krievu: лиственница европейская)

Apraksts:
Priežu dzimtas koks (augstums līdz 40 m). Miza pelēkbrūna, krevaina. Vainags plati piramidāls. Zari horizontāli, izplesti. Skujas mīkstas, šauri lineāras, vasarzaļas (ga 2-3 cm), uz garvasām pamīšus, uz īsvasām blīvos pušķos. Čiekuri (ga 3-5 cm) veidojas uz īsvasām; tie sākumā sarkani, tad zaļi, bet nogatavojoties kļūst pelēkbrūni. Čiekuru segzvīņas (īpaši labi tas redzams negataviem čiekuriem) garākas nekā sēklzvīņas.

Izplatība:
Viduseiropā un Dienvideiropā savvaļā sastopama suga. Daudzās citās teritorijās ieviesta kultūrā vai apstādījumos.

Latvijā nereti visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs pēc kailcirtes un apmežotos karjeros. Ieviests koks (nav vietējā suga).

Biotopi:
Stādītas mežaudzes sausās minerālaugsnēs.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs koks.
www.latvijasdaba.lv


Latvijas klimata apstākļos audzēšanai piemērotākās sugas ir Eiropas lapegle (Larix decidua), Japānas lapegle (Larix kaempferi) un Sukačeva lapegle (Larix sukaczewii), kurai skujas nodzeltē un nobirst trīs četras nedēļas agrāk nekā Eiropas un Japānas lapeglei.

Sibīrijas lapegle (Larix sibirica) necieš mūsu klimatu – arī tad, ja tā iederīgā vietā iestādīta, tā nīkuļo, apaug ar sūnām un ķērpjiem.

 

Vēl par lapegli
Priežu dzimtas koks (augstums līdz 40 m). Miza pelēkbrūna, krevaina. Vainags plati piramidāls. Zari horizontāli, izplesti. Skujas mīkstas, šauri lineāras, vasarzaļas (ga 2-3 cm), uz garvasām pamīšus, uz īsvasām blīvos pušķos. Čiekuri (ga 3-5 cm) veidojas uz īsvasām; tie sākumā sarkani, tad zaļi, bet nogatavojoties kļūst pelēkbrūni. Čiekuru segzvīņas (īpaši labi tas redzams negataviem čiekuriem) garākas nekā sēklzvīņas. Viduseiropā un Dienvideiropā savvaļā sastopama suga. Daudzās citās teritorijās ieviesta kultūrā vai apstādījumos. Latvijā nereti visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs pēc kailcirtes un apmežotos karjeros. Ieviests koks (nav vietējā suga).

Savvaļā lapegles aug Viduseiropas kalnu masīvos – Karpatos, Tatros, Alpos un citur. Lapegles ir viena no kalnu mežus veidojošām koku sugām, kas spēj sasniegt 25–35 metru augstumu un veido plati piramidālu 10–15 metru platu vainagu. Lapegles stumbrs pie pamata bieži vien ir zobenveidīgi izliekts.

 Jaunie lapegļu dzinumiņi parasti ir dzeltenīgi un kaili, bez ierastā skuju tērpa. Lapeglēm ņemoties augumā, uz īsvasām skujas pa 30–40 kopā veido pušķus, kas novembra sākumā dzeltē un nobirst. Pavasarī, reizē ar maigo un salātzaļo lapiņu parādīšanos, lapegles zied. Kailie čiekuriņi, kas atgādina mazas oliņas, turas pa divi vai trīs kopā.

 Sīkās sēkliņas lapeglēm nogatavojas septembra beigās vai oktobrī, bet izbirst tikai nākamajā pavasarī. Paši mazie čiekuriņi koku zaros gan paliek karājoties vēl vairākus gadus.
 Eiropas lapegle ir Latvijā visbiežāk kultivētā lapegļu suga, kas sastopama, augot gan parkos, gan mežu kultūrās.

 Ņemot vērā, ka pie mums lapegles parādījušās jau 18. gadsimtā, bieži vien daudzi cilvēki nepareizi uzskata, ka lapegle ir Latvijas savvaļas augs. Tiesa, lapegle ir ilgmūΩīgs un ziemcietīgs koks, kas labi aug visā Latvijas teritorijā. Ir zināmas vairākas ļoti vecas lapegles, kas joprojām ir pie labas veselības un izcili skaisti iederas apkārtnes ainavā.

Pie izplatītākajām lapegļu sugām vēl minama ‘Kornik’ – blīva un zema, koniskas formas lapegle, kas Polijas dendroloģiskajā institūtā izaudzēta no raganu slotas Kurnikā. Savukārt ‘Pendula‘ ir koks ar neregulāru vainagu un brīvi nokareniem zariem. ‘Repens’ ir lapegles pundurforma, tās zari guļ uz augsnes un ir ložņājoši. Šī lapegle nāk no Anglijas un ir pazīstama jau kopš 1825. gada.

 Lapegles tautā nereti tiek dēvētas par skujmetēm, un sava daļa taisnības teiktajā ir: rudenī tām skujas taču dzeltē un nobirst kā ikvienam lapu kokam, kas uz ziemu nomet savu lapu mēteli. Reizēm lapegles mēdz saukt arī par Vāczemes eglēm, vāceglēm vai vācapsēm. Tas, iespējams, tāpēc, ka sākotnēji pie mums vēl neredzētie koku stādi muižu parku veidošanai vai papildināšanai ar neparastībām tikuši ievesti no Vācijas kokaudzētavām.

Otra biežāk kultivētā lapegļu suga pie mums ir Ledebūra lapegle, sevišķi daudz tā aug Ziemeļvidzemē. Salīdzinot ar Eiropas lapegli, šī ir lēnaudzīgāka, pavasara vēlajās salnās jaunie dzinumi reizēm mēdz apsalt. Dekoratīva, izmantojama grupu un rindu stādījumos.

 Amerikas lapeglei ir vismazākie čiekuri un skujas spilgtāk zaļas vai zilganza ļas. Plaukst vēlāk nekā citas lapegles – maija sākumā. Zied vienlaikus ar skuju veidošanos. Latvijā zināma jau kopš 19. gadsimta sākuma, taču nez kāpēc līdz šim apstādījumos maz izplatīta. Pilnīgi ziemcietīga.

 Interesanta ir Japānas lapegle, kuras jaunie dzinumi ir karmīnsarkani, kaili vai vāji apmatoti, bieži ar zilganu apsarmi.
Tāpat kā citas lapegles, arī šī rudeņos met skujas, taču tās čiekuriņi, pateicoties raksturīgajām čiekurzvīņām, atgādina rožu ziedus, tāpēc čiekuriņu ķekari ir ļoti pateicīgs materiāls dažādiem floristikas darbiem. Japānas lapegles kā lieli koki sastopami reti, apstādījumos biežāk tiek izmantota vai nu nominālsuga, vai dekoratīvās šķirnes, piemēram, ‘Blue Rabbit’ – koniskas formas kociņi ar izlocītiem zariem un dekoratīvām, zilganām skujām. ‘Diana’ savukārt aug ar greizi izlocītiem, korķviļķim līdzīgiem dzinumiem, bet ‘Pendula’ ir lēni augoša nokarenas formas lapegle ar zilganzaļām skujām.

 Tiem, kas vēlas lapegles stādīt, jāpatur prātā, ka koku stādīšanas attālums grupās nedrīkst būt mazāks par 5 m, bet alejās – 10 m.
www.latvijaspirts.lv

Lapegļu aleja

Kods: A-0042-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 03. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
268 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3665 x 2443 px
31.03 x 20.68 cm / 300 dpi
8.85 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866