Pēc klusajiem, aukstajiem ziemas mēnešiem pavasaris dabā modina jaunu rosību. Pavasarī laiks kļūst siltāks un dienas - garākas. Uzzied košas puķes, dzīvā radība mostas no ziemas miega, jau agrā rītā sāk skanēt putnu dziesmas. Zemniekiem šis ir rosīgs darba laiks – viņi apsēj laukus un rūpējas par jaunpiedzimušajiem jēriņiem.

Iestājoties pavasarim dienas kļūst garākas un zeme pēc garajiem lietus mēnešiem sāk sasilt. Taču pavasarī laika apstākļi ir ļoti mainīgi: vienu brīdi spoži spīd saule, bet jau nākamajā – līst lietus.

Pavasarim ir raksturīgas pēkšņas lietusgāzes, kas samitrina zemi un skubina visu augt. Tas ir arī gadalaiks, kad saule sāk sildīt spēcīgāk un pakāpjas mazliet augstāk debesīs. Kokiem sāk raisīties jauni pumpuri, bet no zemes izlien pirmās pavasara puķes. Dažādu formu mākoņi, liecina, ka gaidāma laika apstākļu maiņa.

Mainīgo laikapstākļu dēļ pavasaris ir viens no labākajiem gadalaikiem, kad var ieraudzīt varavīksni. Tā parādās pēkšņi, kad saule izlien no mākoņiem, bet lietus vēl turpina līt.

Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”.

Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru. Šis gadalaiks ir laiks kad daba pamostās un atdzīvojās no ziemas sala. Astronomiskais pavasaris sākas (20. vai 21. martā) un ilgst līdz 21. jūnijam.

Pavasara tipi:
Kalendārais pavasaris — laika posms no 1. marta līdz 31. maijam ieskaitot.
Astronomiskais pavasaris — ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad saule šķērso debess ekvatoru pavasara punktā. Diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti. Katru gadu astronomiskā pavasara iestāšanās laiks nedaudz atšķiras laika skaitīšanas sistēmas dēļ.
Meteoroloģiskais pavasaris — sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda vai augstāka par 0 grādiem.

Pavasara mēneši:
Marts
Aprīlis
Maijs