0
info@redzet.eu

Ūdens » Upes » Atsegumi, ieži

Velnalas klintis un Velna alaLaiva pārvar Ķūķu krāces
Lasīt aprakstu
Ķūķu klintis un Ķūķu krāces, Ķūķu klintis, Gauja, Atsegumi, Krāces

Ķūķu klintis un Ķūķu krāces

Kods: U-294-21
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2021. gada 21. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 562 px
72 dpi
201 KB
XL 2 9350 x 5249 px
79,16 x 44.44 cm / 300 dpi
38.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Ķūķu klintis un Ķūķu krāces

Kods: U-294-21
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2021. gada 21. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 562 px
72 dpi
201 KB
XL 2 9350 x 5249 px
79,16 x 44.44 cm / 300 dpi
38.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejup pa straumi no Amatas grīvas. Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Tā garums – 300 m, augstums no 5–43 m. Klinšu nosaukums radies no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķis jeb ķūķu putra ir sens latviešu ziemas saulgriežu ēdiens. Klintis saposmo lūzumi. Lielākais no tiem atrodas atseguma ziemeļaustrumu daļā. Ar lūzumiem saistīta arī alu un grotu izveidošanās Gaujas svītas nogulumos. Gaujā pie Ķūķu klintīm ir vairāki dziļi atvari un krāces. Plostnieki krāču dēļ Ķūķu klintis dēvējuši arī par Straujajiem iežiem. Zem smilšu sērēm upes malā rodas pazemes izskalojumi, kas ir ļoti bīstami. Šo upes īpatnību gaujmalieši ievērojuši jau senatnē, tādēļ sacerēts daudz nostāstu un teiku par Gaujas viltību.
www.daba.gov.lv

Ķūķu klintis ir devona iežu atsegums Gaujas labajā krastā, pie Raiskuma un Amatas pagasta robežas, Pārgaujas novadā. Klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Iezis savu nosaukumu ieguvis no tuvējām Ķūķu mājām. Šis ir Latvijā augstākais devona iežu atsegums. Augstākajā punktā kraujas augstums aptuveni 44 m, ko kļūdaini mēdz uzskatīt par klinšu augstumu, bet ieža garums ir aptuveni 500 metri.

Atseguma augšējo daļu veido plāna kvartāra sega, nedaudz zemāk augšdevona sarkanīgie aleirolīti un māli. Ieža vidusdaļā ir atrodamas vairākas fosilijas: bruņu zivju, bezžokleņu un bārkšspuru zivju atliekas. Klintīs bieži notiek noslīdeņi, kas ieža krastu ir samazinājuši jau par 10 m. Lieli noslīdeņi bijuši laika posmā no 1952. līdz 1953. gadam.

Klintīs atrodas divas alas: Ķūķu Lielā un Ķūķu Gaisa ala. Lielā ala ir 19–22 metrus gara, pieejama no upes. Šī ala ir pieejama tikai mazūdens periodos. Tā sākas ar 5×5 m grotu un sašaurinās vidusdaļā, bet pēcāk atkal paplašinās. Gaisa ala (arī Nepieejamā ala) atrodas pāris metrus virs upes līmeņa. Šīs alas garums ir 10 metri. Ķūķu alu priekšā veidojas sezonāli leduskritumi, kurus rada pāri iezim tekošie avoti. Leduskritumi ziemas laikā aizsedz alu ieejas.

Pie klintīm atrodas laivotājiem pazīstamās Ķūķu krāces, kuru ūdeņi brāžas tieši gar klintīm. Krāču dēļ, senatnē plostnieki Ķūķu klintis dēvējuši par Straujo iezi.

Ķūķu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Alas nav paredzētas apmeklēt.
lv.wikipedia.org

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21