0
info@redzet.eu

Ventspils moli

Ventspils ostas jūras vārtu panorāmaVentspils ostas jūras vārtu panorāma
Lasīt aprakstu
Kuģi Ventspils ostas jūras vārtos, Ventspils Dienvidu mols, Ventspils moli, Ventspils, Kāpas, Baltijas jūra

Kuģi Ventspils ostas jūras vārtos

Kods: V-047-19
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 27. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
118 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
14.3 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Kuģi Ventspils ostas jūras vārtos

Kods: V-047-19
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 27. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
118 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
14.3 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Uzplaukumu Ventspils osta piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682), kad Packules upes grīvā, 7 kilometrus no jūras, tika izveidota kuģu būvētava, kurā uzbūvēja 44 kara kuģus, 60 tirdzniecības un daudzus mazāka izmēra kuģus.
 
Hercogs Jēkabs rūpējās arī par to, lai Ventspils ostā būtu droša kuģošana. Tādēļ viņš nostiprināja ziemeļu krastu Ventas grīvā un uzbūvēja Ziemeļu molu, kas nodrošināja kuģu ienākšanu, cīnoties ar spēcīgajiem ziemeļu vējiem.
 
Vēlāk, tajā pašā 17. gadsimtā, tika nostiprināts dienvidu krasts un uzbūvēts Dienvidu mols aptuveni 250 metru garumā. Molu konstrukcija sastāvēja no koka pāļu rindas un pakšu kastēm, kas bija pildītas ar fašīnām un akmeņiem.
 
Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai (1795) Ventspils osta ilgu laiku palika bez uzmanības no varas puses, hidrotehnisko būvju stāvoklis pasliktinājās. Nepietiekamo remontu dēļ Dienvidu molu pilnībā izjauca vētras; to atjaunoja tikai 19. gadsimta vidū.
 
Ventspils ostas un tās hidrotehnisko būvju attīstības un uzplaukuma jauns posms aizsākās 20. gadsimta sākumā, kad tika izbūvēts dzelzceļš, savienojot Ventspili un Maskavu. Būvniecības darbu laikā abi moli tika atjaunoti un izvirzīti jūrā, sasniedzot dabīgo dziļumu 8–8,5 metri.
 
Pēc inženiera M. Šistovska projekta Dienvidu mols tika pagarināts līdz 1490 m, Ziemeļu – līdz 2059 m. Jūras vārtu platums bija 250 m, kuģošanas kanāla platums – 150 m. Molu galus Šistovskis projektēja kā pagaidu konstrukcijas, pieļaujot, ka nākotnē molu garums varētu vēl pieaugt.
 
Pirmā pasaules kara laikā osta un tās hidrotehniskās būves būtiski cieta: visu, kas bija dedzināms, nodedzināja krievu armija, kas atkāpās, pārējais tika uzspridzināts. Pakāpeniska ostas un tās būvju atjaunošana aizsākās pēc Latvijas Republikas izveidošanas 1918. gadā. 1937. gadā Ziemeļu mols tika atjaunots 154 metru garumā, Dienvidu mols – 208 metru garumā.
 
Ventspils ostas vērienīga atjaunošana un attīstība turpinājās plānotās ekonomikas padomju gados, kā arī pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Šobrīd Dienvidu mols, izveidojot tā visā garumā promenādi (aptuveni 900 metri), tiek izmantots kā tūrisma objekts un ir viena no populārākajām atpūtas vietām mūsu pilsētā.
(Izmantota informācija no N. Bērziņa Pārskata par ūdensceļu izbūvi un uzturēšanu līdz 1937. gada 1. aprīlim.)


View Larger Map
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21