0
info@redzet.eu

Dundagas novads

Kolkasraga panorāmaKolkasrags ziemā
Lasīt aprakstu
Kolkasrags ziemā, Kolkasrags, Baltijas jūra, Dundagas novads

Kolkasrags ziemā

Kods: A-062-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 11. janvārī
S 2000 x 1333 px
2.16 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3278 x 2185 px
27.75 x 18.50 cm / 300 dpi
5.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Dundagas novads 
Dundagas novada karogs Dundagas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
 
 Centrs:     Dundaga
 Platība:  673,9 km2
 Iedzīvotāji (2013):  4638
 Blīvums:  6.9 iedz./km2
 Izveidots:  2009. gadā
 Teritoriālās vienības:  Dundagas pagasts
Kolkas pagasts
 Mājaslapa:  www.dundaga.lv

Dundagas novads ir pašvaldība Kurzemes ziemeļos. Robežojas ar Ventspils, Talsu un Rojas novadiem, kā arī 36 km garumā ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties bijušā Talsu rajona Dundagas (557,1 km2) un Kolkas (116,8 km2) pagastam. Novada platība ir 673,9 km2

Lielākā apdzīvotā vieta un novada administratīvais centrs atrodas Dundagā, kurā dzīvo 1675 iedzīvotāji. Pārējās lielākās apdzīvotās vietas ir Kolka (814), Vīdale (82), Mazirbe (105), Kaļķi (82), Neveja (51) un Pāce (48). Attālums no novada centra līdz Talsiem ir 34 km, līdz ostas pilsētai Rojai 34 km un Ventspilij 62 km, līdz Kuldīgai 90 km un galvaspilsētai Rīgai 150 km.

Novadu šķērso 4 valsts reģionālie autoceļi P77 Ventspils-Dundaga, P124 Ventspils-Kolka, P125 Talsi-Dundaga-Mazirbe un P131 Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka, kā arī 14 valsts vietējie autoceļi.

Tūrisma objekti Dundagas novadā:

Reljefs
Novada dabas īpatnības nosaka atrašanās divos būtiski atšķirīgos fizioģeogrāfiskajos rajonos — Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā. Teritorijas raksturīgākās iezīmes ir lieli mežu masīvi, purvi un slapji zālāji, plaša laukakmeņu izplatība. Novada reljefs formu ziņā nav īpaši kontrastains.

Piejūras zemienes daļas veidošanās ir saistīta ar pēcleduslaikmeta Baltijas jūras senāko stadiju baseinu darbību. Absolūtie augstumi svārstās no 5 m līdz 10 m virs jūras līmeņa. Tas ir tipisks abrāzijas—akumulācijas līdzenuma reljefs. Baltijas ledus ezera laikā šeit ir valdījuši seklas jūras piekrastes apstākļi. Sakarā ar ūdens mazcaurlaidīgas morēnas un pamatiežu seklumu, teritorija ir mitra, vietām purvaina.

No Dundagas pacēluma šo teritoriju atdala Šlīteres Zilo kalnu krauja, kuras relatīvais augstums vietām pārsniedz 30 m, bet slīpums ir 30—45°. Šlīteres krauja sakrīt ar Baltijas ledus ezera seno krastu un lokālo zemes garozas lūzumu. Krauja ir īpaši interesanta reljefa forma ar lielu estētisko vērtību, sevišķi pie Šlīteres.

Pārējo novada teritorijas daļu aizņem Dundagas pacēlums, kuru no Vanemas pauguraines atdala Rojas upes ieleja. Pacēluma virsmu veido lēzeni viļņots morēnas līdzenums, bet dienvidu daļā arī limnoglaciālie līdzenumi. Dundagas pacēlums ir tipiska cokolaugstiene, kas veidojusies pēdējā kontinentālā Valdaja apledojuma eksarācijas darbības rezultātā. Vidējie absolūtie augstumi ir 50—60 m virs jūras līmeņa, atsevišķās vietās — ap 90 m. Daļa šī pacēluma lēzenās daļas ir bijusi pārveidota pēcleduslaikmeta limnoglaciālo procesu rezultātā


Ūdeņi
Dundagas novada teritorijas ietilpst Ventas baseina apgabalā, un tajā nav ne lielu upju, ne ezeru. Ūdeņu teritorijas aizņem 785 ha, jeb 1,2% lielu novada platību, savukārt 12,8 ha veido zeme zem zivju dīķiem.

Novada teritorijā ietilpst 6 Ventas apgabala virszemes ūdensobjekti, no kuriem lielākās platības aizņem Baltijas jūras (Irbe-Roja) un Pāces ūdensobjekti, bet mazākas teritorijas Lonastes, Raķupes Rojas un Stendes ūdensobjekti. Pārsvarā šajos ūdensobjektos ietilpstošās upes ir tipiskas līdzenuma upes ar vāji izveidotām ielejām, kuru augšteces galvenokārt atrodas Dundagas pacēluma centrālajā daļā.

Lielākās upes Baltijas jūras (Irbe–Roja) ūdensobjektā ir Mazirbe, Pitragupe, Pilsupe un Milzgrāvis, Pāces ūdensobjektā Pāce, Alakste un Štēburgupe, Lonastes ūdensobjektā Ostupe, Raķupes ūdensobjektā Raķupe, bet Rojas ūdensobjektā Jaunarāja.

Lielākās ūdenstilpnes novadā ir mākslīgie dīķi Dundagas pagastā: Baložezers (32 ha), Stirniņu dīķis (26 ha), Kaļķu dīķis (22 ha) Dundagas dīķis (12 ha) un Pāces dīķis (8,5 ha).

Kolkas pagastā lielākās ūdenstilpnes ir dabīgās ūdenskrātuves — ezeri: Lielais Pēterezers (2,9 ha), Mazais Pēterezers (0,8 ha) un Pižezers jeb Vecezers (1 ha), kas ir tipiski piejūras ezeri un izvietojas parelēli krasta līnijai izvietotās vigu ieplakās. Lielākās mākslīgās ūdenskrātuves Kolkas pagastā ir Vaides dīķis un Zēņu dīķis.

Dundagas novadam ir 36 km gara piekrastes un pludmales teritorija un tas robežojas gan ar Rīgas jūras līci (Rīgas līča mēreni atklātais smilšainais krasts), gan atklāto Baltijas jūru (dienvidaustrumu atklātais smilšainais krasts).


Purvi
Purvi aizņem 3051,3 ha, jeb 4,5% lielu novada teritoriju. Lielākais pēc platības ir Bažu purvs (1880 ha), kas atrodas Kolkas pagasta un Slīteres Nacionālā parka teritorijā. Dundagas pagasta teritorijā atrodas trīs lieli sūnu purvi — Piltenes purvs (284 ha), Rukšu purvs (95 ha) un Sausteres purvs (68 ha).

Bažu un Rukšu purvs atrodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās, līdz ar to kūdras ieguve tajos ir aizliegta. Pašlaik no visiem purviem kūdras ieguve notiek tikai Piltenes purvā.


Aizsargājamās dabas teritorijas
Dundagas novadā atrodas samērā daudz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas — viens nacionālais parks, 7 dabas liegumi, 25 mikroliegumi, 78 dabas pieminekļi, kuru skaitā, aptuveni 60 dižkoki, viena aleja, 8 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ar 3 dižakmeņiem.

Slīteres Nacionālais parks (bez jūras teritorijas) kopā ar 7 dabas liegumiem aizņem 27,7% no novada teritorijas.


Vēsture
Dundagas novads līdz 13. gadsimtam atradās Kursas Vanemas zemes ziemeļos, ko pārsvarā apdzīvoja līvi. 1237. gadā Dundagas novadu savā pārvaldībā ieguva Rīgas bīskapija, 1245. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs to piešķīra Rīgas domkapitulam. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordenis vienojās, ka Dundaga (latīņu: Donedange) paliks Rīgas domkapitula pārvaldē.

1310. gadā pilsnovadu pārvaldīja Dundagas fogts Johans, 1359. gadā to ieņēma Livonijas ordenis, 1389. gadā Kurzemes bīskapijas karaspēks, bet 1434. gadā Rīgas domkapituls pilsnovadu pārdeva Kurzemes bīskapam. Kad 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Pēc Piltenes mantojuma kara Dundagas pilsnovads 1585. gadā kļuva par Polijas karaļa "kroņa" lēni (Piltenes apgabala sastāvā). No 1818. gada Kurzemes guberņas sastāvā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu ar Āžu, Ģibkas, Ģibzdes, Kaļķu, Kolkas, Ķurbes, Laukmuižas, Slīteres, Sūdes, Valpenes pusmuižām un Dundagas mācītājmuižu atsavināja un sadalīja 964 vienībās 11 799 ha kopplatībā.[6] Pēc 1990. gada izveidoja Dundagas un Kolkas pagastus, 2009. gadā tos apvienojot tikai izveidots Dundagas novads.


Administratīvais iedalījums
Novadu veido Dundagas (557,2 km2) un Kolkas pagasti (117,9 km2).


Apdzīvotās vietas
Dundagas pagasta teritorija ir sadalīta teritoriālos ciemos, par pamatu ņemot vērā īpašumu iedalījumu ciemos 1939. gadā - līdz ar to visa pagasta teritorija ir iedalīta 38 šādos teritoriālos ciemos, kam ir precīzi noteiktas robežas un piesaistītas apdzīvotās mājas. Vairumā gadījumu vārdam "ciems" ir vietvārda statuss. Dundagas pagastā ciema statusam – kā blīvās apbūves teritorijām – atbilst apdzīvotās vietas Dundaga, Jaundundaga, Kaļķi, Neveja, Pāce un Vīdale. Pārējā Dundagas pagasta teritorijā raksturīgais apdzīvojuma veids ir viensētas vai retinātas viensētu grupas.

Kolkas pagasta teritorijā atrodas astoņi ciemi: Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Uši. Pagasta apdzīvojuma īpatnība ir tā izvietojums šaurā piekrastes joslā, kas vēsturiski saistīts ar dabas apstākļu īpatnībām un iedzīvotāju nodarbošanos. Piejūras ciemos saimnieciskā darbošanās vēsturiski bijusi saistīta galvenokārt ar jūru – zvejniecību, jūrniecību, vēlāk arī ar atpūtu. Turklāt tūlīt aiz samērā sausās un dzīvošanai piemērotās kāpu joslas sākas purvi un mitri meži.

Divos novada lielākajos ciemos Dundagā un Kolkā kopā dzīvoja apmēram 53% no visiem novada iedzīvotājiem. Abos ciemos ir daudzdzīvokļu mājas un pietiekoši labi attīstīta inženierinfrastruktūra. Vairumā zvejniekciemu saimnieciskā dzīve vairs nenotiek. Tomēr vasarā iedzīvotāju skaits Kolkas pagasta ciemos palielinās apmēram 4,5 reizes. Tā kā lielas novada teritorijas aizņem meži un purvi, tad viensētas blīvāk ir izvietojušās gar valsts un pašvaldību autoceļiem

www.dundaga.lv
lv.wikipedia.org

Kolkasrags ziemā

Kods: A-062-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 11. janvārī
S 2000 x 1333 px
2.16 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3278 x 2185 px
27.75 x 18.50 cm / 300 dpi
5.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866