0
info@redzet.eu

Ūdens » Jūra » Jūras ainava

Sākas saullēkts KolkasragāKritušie koki Kolkasragā
Lasīt aprakstu
Kolkasrags pirms saullēkta, Kolkasraga vecā bāka, Kolkasrags, Saullēkts, Baltijas jūra

Kolkasrags pirms saullēkta

Kods: U-214-19
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 26. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
127 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
16.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Kolkasrags pirms saullēkta

Kods: U-214-19
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 26. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
127 KB
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
16.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Ap XVI gadsimta vidu Kolkasragā uzmūrēti divi kvadrātveida torņi - 12 asis (25, 59 m) un 8 asis (17,06 m) augsti. Attālums starp tiem bijis 50 m. Divas ugunis neļāva šīs bākas sajaukt ar kādu citu bāku, jo citas apkārtnes bīstamās vietas bija iezīmētas tikai ar vienu uguni. Augstumu starpība ļāva noteikt attālumu līdz krastam. Torņu ugunis veidoja vaduguns līniju, kas norādīja sēkļa virzienu un vietu, kur kuģis varēja sākt pagriezienu apkārt ragam. Ugunim saplūstot vienā, kuģis atradās pretī raga smailei. Vēsturnieks A. Pope uzskata, ka Kolkasraga bākas bijušas vienas no senākajām pasaulē, kas kalpojušas arī kā vadugunis.

No jauna Kolkasraga bākas torņi, šķiet, uzcelti laika posmā no 1655. līdz 1657. gadam. Bāku dzelzs restu pavardos dedzināti malkas ugunskuri. Restu vidū bijuši iemūrēti stipri stieņi, starp kuriem ieķīlētās pagales vētra nevarēja aizpūst. Tornī varēja uzkāpt pa iekšējām dzelzs kāpnēm, uz platformas izlīda caur lūku. Malku uzvilka ar vinčas palīdzību.

Kolkasraga bāku torņus rekonstruēja no 1785. - 1787.gadam, jūrai tuvākā torņa augstums kļuva 19 metri, tālākā - 24 metri. Napoleona karagājiena laikā 1812. gadā franču intendants lika abus torņus nojaukt un pamatus nosegt ar žagariem, lai tie no jūras nebūtu pamanāmi. 1813. gadā bākas atjaunoja Talsu mūrniekmeistars Krolls.

1818. gadā pēc Krievijas ķeizara Aleksandra I pavēles Kolkasraga bākas tika paaugstinātas par vienu asi un apgādātas ar labām eļļas lampām, kas pirmoreiz tika aizdegtas 1818. gada 4. augustā.

Krimas kara laikā 1854. gadā bāku augšējie stāvi tika izdemolēti. 1858. gadā bāku pamatus nostiprināja un bākas atjaunoja.

Lai uzlabotu navigācijas drošību bīstamajā Irbes jūras šaurumā, Krievijas Jūras ministrija nolēma Kolkas sēkļa galā izveidot mākslīgu salu. Tās veidošanu sāka 1872. gadā.

Vecajā sauszemes bākā no 1882. gada atradās kuģu kustības un ledus apstākļu novērošanas punkts, kuras ikdienas ziņojumus Rīgas Biržas komitejai nogādāja kurjers.

Kolkasraga krasta bākas pirmie trīs stāvi bija mūrēti no lieliem laukakmeņiem, divi augšējie stāvi pēc Krimas kara bija celti no kokmateriāliem. Savu galveno misiju bākas tornis pildīja līdz 1875. gada 21. jūnijam. Šajā dienā signāluguns tika nodzēsta un tornis līdz pat gadsimta mijai bija pamests novārtā. Tomēr tam kā novērošanas postenim bija liela nozīme Rīgas kuģniecībā, tāpēc 1899. gadā bākas tornī tika iekārtota telegrāfa stacija un ierīkots semafors, kas signalizēja garāmbraucošiem kuģiem. 1890. gadā viļņi jau bija nopostījuši jūrai tuvākās sauszemes bākas celtni. Jūra tuvojās arī otrajam tornim. XX gadsimta sākumā jūra no palikušā torņa bija apmēram 80 soļu attālumā, bet vētru laikā vēl tuvāk.

Pirmā pasaules kara gados neilgu laiku tika apgaismots vecais Kolkasraga krasta tornis. To un citas ugunis Rīgas līcī vācieši atkāpjoties izpostīja.

Attīstoties radiosakariem, torņa kā novērošanas punkta nozīme samazinājās un vairs neatmaksājās sākt dārgos krasta nostiprināšanas darbus. Tāpēc pēc Pirmā pasaules kara bāku vairs neatjaunoja. 1931. gadā uz torņa drupām uzstādīta uguns.

XX gadsimta 60. gados bākas apakšējie mūra stāvi vēl bija labi redzami, taču briesmīgās rudens vētras 1969. un 1976. gadā tos nopostīja, izskaloja arī pamatus. Tagad bākas drupas jūrmalā sarūk ar katru gadu. Ja laiks ir mierīgs, tad pašā jūras malā ir redzama neliela akmeņu kaudze. Bet, ja laiks ir vējains vai plosās vētra, bākas drupas skalojas Dižjūras ūdeņos un viļņi katru reizi aiznes projām vēl kādu gabaliņu no senās Kolkasraga krasta bākas...
www.lnp.lv

Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām! (Par mums)

Turpināt lejuplādēt

Portāla darbību varat atbalstīt, nopērkot kādu no fotogrāfijām augstākā kvalitātē vai ar brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aivars Gulbis
Konts: LT503250065545151024
REVOLT21