0
info@redzet.eu

Dažādi » Klusā daba

Rupjmaizes "ķieģelis"Klusā daba ar mellenēm
Lasīt aprakstu
Klusā daba ar mellenēm, Parastā mellene (Vaccinium myrtillus), Ogas

Klusā daba ar mellenēm

Kods: DA-106-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 12. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
86 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
2.4 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Parastā mellene
 Vaccinium myrtillus
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Rinda  Viršu rinda (Ericales)
 Dzimta  Ēriku dzimta (Ericaceae)
 Ģints  Vaccinium
 Suga  Parastā mellene (V. myrtillus)

Parastā mellene (latīņu: Vaccinium myrtillus; angļu: Bilberry, vācu: Heidelbeere; krievu: черника) ir daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-50 cm) ēriku dzimtas lakstaugs, kas dažreiz tiek attiecināts pie vasarzaļiem sīkkrūmiem. Stublājs stāvs, vasaras beigās mazliet koksnains, zaļš un, tāpat kā daudzie zari, šķautņains. Lapas olveidīgas (ga 1-2.5 cm, pl 0.5-1.5 cm), kāts ļoti īss, uz stublāja un zariem pamīšus. Plātnes mala sīkzobaina, gals smails. Ziedi nokareni, plati pokālveida, pa vienam lapu žāklēs. Kauslapas saaugušas, zaļas, īsas. Vainaglapas saaugušas (ga 0.4-0.7 cm), zaļgansārtas, galā atlīkušas. Irbulis parasti mazliet pārsniedz vainagu. Auglis - zili melna, apaļa (Ø 0.6-1 cm), apsarmota oga. Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā.

Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi: Dažāda lieluma audzes dažādos mežos, purvos un izcirtumos. Mēreni sausu līdz pārmitru priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion) noteicoša un neiztrūkstoša suga. Dominē vienā no visbiežākajām priežu mežu augu sabiedrībām: Ass. Vaccinio myrtilli-Pinetum.
www.latvijasdaba.lv

Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām. Mellenes ir radnieciski augi citiem, līdzīgiem augiem: Amerikas mellenēm (Vaccinium cyanococcus) un zilenēm (Vaccinium uliginosum). Mellenes dabiski aug visā Eiropā, Āzijas ziemeļos, Grenlandē, arī Ziemeļamerikas rietumos. Mellenes aug skābā augsne, visbiežāk priežu mežos, bieži arī cita veida mežos, purvos un izcirtumos.

Melleņu ogas ir ēdamas, tās izmanto pārtikā, it īpaši miltu konditorejas izstrādājumos, dzērienos un saldumos. Mellenes izmanto arī tradicionālajā medicīnā: sirds slimību ārstēšanai, redzes uzlabošanai, caurejas novēršanai un dažādiem citiem gadījumiem.
lv.wikipedia.org


Mellenes satur vienu no retāk ogās sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kura ieņem svarīgu lomu procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Dzintarskābe bez mellenēm ir tikai erkšķogu un upeņu sastāvā. Mellenes veicina radionukleīdu izvadīšanu no organisma. Mellenes, pateicoties to sastāvā esošām specifiskajām vielām, lieliski pasargā asinsvadus, novērš eritocītu “salipšanu”, aizsargā organismu no asins sabiezēšanās – no insulta un infarkta.

Mellenēs ir daudz cinka un kālija. Mellēnes esošie pektīni neitralizē toksīnus, nodrošina bektericīdo un pretiekaisuma iedarbību. Mellenes ir bagātas ar aromātiskajām skābēm, kuras uzlabo apetīti, īpaši bērniem. Mellenēs ir daudz mangāns, kas veicina glikogēna uzkrāšanos aknās – organisma enerģijas rezerves un regulē asinrecēšanas un ķermeņa augšanas procesus. Mellenes satur daudz A provitamīnu – karotīnu, kas uzlabo redzes funkcijas.

Organismā brīvie radikāļi ieņem vadošo lomu organisma novesošanās procesos. Aktioksidanti spēj efektīgi pret tiem cīnīties. Mellenes ir bagātas ar anticianīniem – pašiem spēcīgākajiem dabiskajiem antioksidantiem. Mellenes spēj palielināt smadzenēs dofimina daudzumu, kas regulē svarīgākos procesus smadzeņu darbībā un kā zināms jo jaunākas smadzenes, jo labāk notiek visi apmaiņas procesi porganismā. Šī viela smadzenēs veicina normālu augšanas hormona veidošanos, kurš atbild par šūnu atjaunošanos visā organismā. Melleņu sastāvā esošie flavonoīdi palielina specifiskas aktīvas vielas daudzumu, kura stimulē organismu pašam izstrādāt antioksidantus. Šī viela pasargā nervu šūnas no nevēlamiem kairinājumiem un efektīgi neitralizē hroniskus iekaisumus. Kā zināms iekaisumi būtiski paātrina organisma novecošanos.
Vairāk www.lazurits.lv


Droši vien visi ir dzirdējuši, ka mellenes palīdz uzlabot redzi. Tās ir viens no labākajiem līdzekļiem pret kataraktu. Ja ikdienā darbs ir saistīts ar sēdēšanu pie datora, ir ieteicams vismaz vasarā ēst pēc iespējas vairāk melleņu svaigā veidā. Mellenes palīdz uzlabot arī redzi tumsā, pastiprina redzes asumu un novērš acu nogurumu. Ir pierādīts, ka mellenes paātrina acs tīklenes atjaunošanos.

Melleņu lietošana uzturā var samazināt risku saslimt ar vēzi. Melleņu lapu tēja palīdz pret vemšanu, kuņģa spazmām, urīnpūšļa vājumu un klepu, kā arī pret cukura diabētu. Melleņu lapas samazina cukura daudzumu asinīs. Ārīgi lapu tēju izmanto kā skalojamo līdzekli kompresēm pret acu iekaisumu un apdegumu, nedzīstošu un strutojošu brūču gadījumos, arī pie ādas slimībām, piemēram, ja ir ādas bojājumi pēc rentgena staru vai radioaktīvo izotopu apstarojuma. Lapu preparātus ieteicams lietot, ņemot vērā ārsta ieteikumus, tie palielina skābes daudzumu kuņģa sulā. Nav ieteicams lapu preparātus lietot ilgstoši un lielās devās, jo ir iespēja saindēties ar specifiskām aktīvajām vielām, ko satur lapas.

Kaltētas ogas palīdz uzlabot gremošanas trakta darbību. Tās palīdz pie dispepsijas, kas saistīta ar rūgšanas un pūšanas procesiem zarnu traktā. Bērniem ogu novārījums ir labs pretcaurejas līdzeklis, svaigas ogas var dot pretēju iedarbību. Ogas veicina toksisko vielu izvadīšanu no organisma. Kaltētas ogas var ēst, ja ir gastrīts, mazasinība vai smaganu iekaisums.

Melleņu tinktūras pagatavošana: 1 daļu saspiestu melleņu aplej ar 5 daļām degvīna, ļauj pastāvēt 14 dienas siltumā, ik pa laikam sakratot, tad nokāš. Tinktūra palīdzēs pret dizentēriju, kā arī ārstē stipru un ilgu caureju. Lietojot tinktūru iekšķīgi, viena ēdamkarote tinktūras jāatšķaida ar pusglāzi ūdens un tādā porcijā var dzer ik pēc 6 stundām.

Mellenes tāpat iesaka lietot, ja ir asinsvadu slimības un varikozo vēnu paplašinājumi, īpaši grūtniecības laikā. Tās nostiprina saistaudus, vēnu un kapilāru sieniņas.

Amerikāņu zinātnieks Dž. Žozefs ir vadošais speciālists pētījumos pret novecošanu. Laboratorijas pētījumi esot pierādījuši, ka ēdienkarte, kas bagāta ar mellenēm, ir ļoti efektīva cīņā pret novecošanās pazīmēm – atmiņas, redzes un muskuļu spēka pasliktināšanos un koordinācijas traucējumiem.
dabasspeks.com

Klusā daba ar mellenēm

Kods: DA-106-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 12. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
86 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
2.4 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866