0
info@redzet.eu

Portugāle

Lasīt aprakstu
Klints Madeira salas piekrastē, Madeira, Portugāle, Atlantijas okeāns, Portugāle, Klints, Ainava

Klints Madeira salas piekrastē

Kods: U-001-15-IO
Autors: Igors Ozols
Bildēts 2015. gada 20. augustā
S 2000 x 1330 px
2.75 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
15.7 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Portugāle (portugāļu: Portugal), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Portugāles Republika
República Portuguesa
 Galvaspilsēta  Lisabona
 Valsts valodas  portugāļu valoda
 Etniskās grupas (2007)  portugāļi 96,87%
legāli imigranti 3,13%
 Valdība  Parlamentāra republika
 Izveide  Vispārpieņemtais valsts izveides gads ir 1139. gads
   - Dibināšana   868. gadā
   - Atkārtota dibināšana  1095. gadā
   - De facto neatkarība  1128. gada 24. jūnijā
   - Karaliste  1139. gada 25. jūlijā
   - Atzīta  1143. gada 5. oktobrī
   - Pāvesta atzinums  1179. gadā
 Iestāšanās ES  1986. gada 1. janvārī
 Platība  92 345 km²
 Ūdens platība (%)  0,5
 Iedzīvotāji (2009.g.)  10 707 924
 Blīvums  114/km²
 Tālsarunu kods  +351

Ģeogrāfija
Portugāles platība ir 92 090 km², aptuveni 1,5 reizes lielāka par Latviju. Portugāle atrodas Dienvideriopā, Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Robežas garums ar Spāniju ir 1214 km. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas garums ir 1793 km. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru Salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Portugāli uz pusēm sadala tās lielākā upe Težu. Ziemeļu daļā raksturīga ir kalnaina ainava ar dziļām, izrobotām upju ielejām. Savukārt dienvidu daļā plešas līdzenumi, un arī klimats ir daudz siltāks un sausāks nekā ziemeļos. Vienīgi Algarvi no Alentežu atdala nelieli kalni. Citas lielākās Portugāles upes ir Douru, Miņu un Gvadjana. Visu šo upju, tai skaitā Težu, iztekas atrodas Spānijā. Portugālē nav izteiktu lielu ezeru. Alkevas ūdenskrātuve, kura atrodas uz Gvadjanas upes, ir lielākā ūdenskrātuve (250 km²). Portugāles augstākā virsotne neatrodas tās kontinentālajā daļā, bet gan Azoru Salās. Tas ir Piku kalns Piku salā. Tas ir sens vulkāns, un tā augstums virs jūras līmeņa ir 2350 m. Kontinentālajā daļā augstākā virsotne ir Eštrela (1993 m).

No kopējās platības aramzeme ir 17,29%. No dabas katastrofām spēcīgas zemestrīces regulāri notiek Azoru Salās. Portugālē ir arī spēcīga augsnes erozija, gaisa piesārņojums, ko rada rūpniecības uzņēmumu un transporta izplūdes gāzes, kā arī ūdens piesārņojums, īpaši piekrastes reģionos.

Portugālē valda Vidusjūras klimats. Ziemeļos ir aukstāks un mitrāks, savukārt dienvidos ir siltāks un sausāks klimats. Ziemeļu daļā gada vidēja gaisa temperatūra svārstās no 12 °C līdz 13 °C, bet dienvidu daļā gada vidējā temperatūra svārstas no 17 °C līdz 18 °C. Madeirā un Azoru Salās šī temperatūra sasniedz 20 °C. Zemākās temperatūras ir novērotas ziemās kalnainajos apgabalos; tur tā nokrītas līdz -15 °C, savukārt augstākās temperatūras ir reģistrēta Portugāles dienvidos, kur tā sasniedz 40 °C.

Vēsture
Pirms mūsu ēras Portugāles teritorijā dzīvoja ibēri, ķelti un luzitāņi. Viena no versijām apgalvo, ka tieši luzitāņi ir portugāļu senči. Portugāles teritoriju ir iekarojuši gan Kartāga, Romas Republika, gan suevi, gan vandaļi, gan vestgoti, gan mauri. 1139. gadā Portugāle kļuva par karalisti. 1179. gadā Romas pāvests atzina Portugāles karalistes pastāvēšanu. 15. gadsimtā Portugāle aizsāka lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu un kļuva par lielāko jūras braucēju nāciju ar kolonijām Brazīlijā, Āfrikā, Arābijā, Indijā un Ķīnā. 1580. gadā Portugāle nonāca Spānijas Habsburgu dinastijas kontrolē, bet pēc 60 gadiem atkal atguva neatkarību ar portugāļu karali. 1807. gadā valsti iekaroja Napoleons Bonaparts. 1910. gadā tiek pasludināta Portugāles Pirmā Republika. 1926. gadā notika militārs apvērsums, kuram sekoja Antoniu Salazara diktatūra, kas ilga līdz 1968. gadam. 1949. gadā Portugāle bija viena no 12 NATO dibinātājvalstīm. Salazara izveidotais režīms tika gāzts 1974. gada Neļķu revolūcijā. 1986. gadā Portugāle pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai.
Portugāles vēsture (vairāk)

Administratīvais iedalījums
Portugālē ir sarežģīts administratīvais iedalījums. To vispārīgi iedala piecos lielos reģionos un divos autonomos reģionos: Azoru Salas un Madeira. Sīkāk to iedala 18 apgabalos, savukārt vēl sīkāk Portugāle tiek sadalīta 28 apakšreģionos. Apakšreģioni tiek sadalīti 308 pašvaldībās (concelho) un vairāk nekā 4000 ciematos (freguesia). Maza mēroga daudzlīmeņu struktūra ir neefektīva un dārga. Pašlaik tiek gatavoti darbi reformai, kuras rezultātā tiks likvidēti apgabali un decentralizētas pilnvaras.

Valdība
Pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas Portugāle ir izveidojusies par stabilu parlamentāru republiku. Valsts varas četras galvenās institūcijas ir Portugāles prezidents, premjerministrs, parlaments un Augstākā tiesa. Prezidents tiek ievēlēts ik pēc pieciem gadiem tiešās vēlēšanās. Viņš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Pamatojoties uz parlamenta vēlēšanu rezultātiem, prezidents izvēlas un ieceļ amatā arī premjerministru un pārējos ministrus.

Portugāles valdību vada premjerministrs. Portugāles parlaments (Assembleia da República) sastāv no vienas palātas, kurā ir 230 delegāti. Delegāti uz četriem gadiem tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās. Prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas.

Portugāles Augstākā tiesa ir augstākā institūcija tiesu sistēmā. Turklāt Augstākā tiesa ir atbildīga arī par militārajiem, administratīvajiem un finanšu jautājumiem. Konstitucionālajā tiesā ir deviņi locekļi, kuri pārrauga konstitucionālo likumu interpretāciju.

Ārpolitika
Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts. 2007. gada otrajā pusē tā bija šīs organizācijas prezidentējošā valsts. Portugāle ir viena no NATO dibinātājvalstīm. Tā NATO uzdevumā ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus Balkānu pussalā. Kopā ar Spāniju tā ir iesaistījusies arī Ibērijas un Amerikas valstu organizācijā (portugāļu: Organização dos Estados Ibero-americanos), kurā uzmanība tiek vērsta uz savstarpēju sadarbību starp Portugāli un Latīņamerikas valstīm. Tā ir iesaistījusies arī Latīņu savienībā, kurā ir apvienojušās romāņu valodās runājošās valstis. Portugālei ir cieši kontakti arī ar tās bijušo koloniju Austrumtimoru.

Starp Portugāli un Spāniju pastāv konflikts par Olivensas pilsētu. Pašlaik tā ir iekļauta Spānijas teritorijā, bet portugāļi apgalvo, ka šī pilsēta ir jāiekļauj Portugāles sastāvā. 1801. gadā Olivensa tika pievienota Spānijai, bet pēc 1815. gadā notikušā Vīnes kongresa tai bija jāatgriežas Portugāles sastāvā.

Demogrāfija
Portugālē dzīvo 10 680 000 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir portugāļi (96,87%). Lielākās minoritātes ir emigranti no bijušajām Portugāles kolonijām (galvenokārt Brazīlijas un Āfrikas kolonijām), kā arī ukraiņi.

Portugāles lielākās aglomerācijas ir Lisabona, Porto, Braga, Aveiru un Koimbra.

Tautsaimniecība
1986. gadā Portugāle pievienojās Eiropas Savienībai, un kopš tā laika valsts saimniecība ir stipri mainījusies, kļūstot daudzveidīgāka. Šajā laikā strauji ir attīstījusies pakalpojumu sfēra, un pašlaik tā veido divas trešdaļas no valsts iekšzemes kopprodukta. Kopš 2002. gada 1. janvāra Portugāles naudas vienība ir eiro. Ārvalstu investīcijas valstī ieplūst galvenokārt no Apvienotās Karalistes.

2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Portugālē bija 11,9%.
lv.wikipedia.org

Klints Madeira salas piekrastē

Kods: U-001-15-IO
Autors: Igors Ozols
Bildēts 2015. gada 20. augustā
S 2000 x 1330 px
2.75 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
15.7 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866