0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Sūnas, ķērpji

Kladīnas tuvplānsMeža laukumuņš ar ķērpjiem
Lasīt aprakstu
Kladīnas tuvplānā, Kladīnas (Cladina), Ķērpji

Kladīnas tuvplānā

Kods: A-019-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 22. aprīlī
S 2000 x 1333 px
2.32 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
20.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Latvijā ir sastopamas 50 sugu kladonijas un 7  sugu kladīnas. Daudzas no tām ir savā starpā tik grūti atšķiramas, ka precīzai noteikšanai ir jāizmanto reakcijas ar ķīmiskām vielām. Tomēr ir arī vieglāk atšķiramas sugas, un dažas no tām tiks apskatītas šajā mājas lapā. (Ir arī tādas kladonijas, kas atgādina nevis krūmiņus, bet kausiņus vai irbulīšus. Par tām vairāk pastāstīts nodaļā par koku celmiem. )

Ja jums jau nolaižas rokas šīs daudzveidības priekšā, tad vismaz iemācieties atšķirt kladonijas no kladīnām. Gan kladonijas, gan kladīnas ir zaru ķērpji. Kladonijām ir atsevišķi dobi zari, bet zem tiem - primārais laponis (to var saukt arī par velēniņu). Kladīnām primārā lapoņa jeb velēniņas nav, ir tikai ļoti zaroti zari. Jāatzīmē, ka daži pētnieki kladīnas pieskaita pie kladonijām.

Zvaigžņveida kladīna (Cladina stellaris)
Zvaigžņveida kladīna Cladina stellaris ir viens no skaistākajiem sauso priežu mežu ķērpjiem. Iztālēm tas atgādina ziepju putu darinājumus. Šie apmēram 4 – 10 centimetrus augstie ķērpji ir gaiši pelēki, zaļgani vai dzeltenzaļi, dažkārt tumšāki pie pamata. Zaru galiņi var būt brūngani. Stumbriņi (saukti par podēcijiem) ar dobu vidu, bagātīgi zaroti. Zariņi ir pa 3 – 4 kopā un vērsti uz dažādām pusēm.

Atsevišķi ņemts ķērpis atgādina zarotu koku, tādēļ šos ķērpjus iecienījuši floristi un rotājumu darinātāji.

Briežu kladīna (Cladina rangiferina), meža kladīna (Cladina arbuscula), mīkstā kladīna (Cladina mitis)

No maziem krūmiem līdzīgajām kladonijām viegli atšķirama ir briežu kladīna Cladina rangiferina. Šis ķērpis ir līdz 8 cm augsts, gaiši pelēks, bagātīgi zarots, zari parasti pa 4 kopā un to gali sarkanbrūni. Raksturīgā pazīme - lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa zaļganpelēka.

Samērā līdzīgas briežu kladīnai, taču atšķirīgas pēc krāsas un zarojuma ir meža kladīna Cladina arbuscula un mīkstā kladīna Cladina mitis.

Meža kladīna Cladina arbuscula veido līdz 10 cm augstus krūmiņus, kas ir gaiši plēcīgi zaļi ar mazliet dzeltenīgu nokrāsu. Galotnes zariņi brūngani, noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas mazliet rūgti.

Bieži sastopama un līdzīga ir arī mīkstā kladīna Cladina mitis. Tās krūmiņi ir līdz 7 cm augsti un smalkāki, salīdzinot ar Cladina arbuscula, zariņi tievāki, tie noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas nav rūgti.

Svarīgas pazīmes.
Zvaigžņveida kladīna Cladina stellaris – stumbriņi bagātīgi zaroti, zariņi ir pa 3 - 4 kopā un vērsti uz dažādām pusēm.
Briežu kladīna Cladina rangiferina – lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa pelēka.
Meža kladīna Cladina arbuscula – krāsa ir dzeltenzaļa, nevis pelēka kā iepriekšējai sugai, galotnes zariņi brūngani, noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas mazliet rūgti.
Mīkstā kladīna Cladina mitis – līdzīga meža kladīnai, taču krūmiņi smalkāki, zariņi tievāki, pēc garšas nav rūgti.
latvijas.daba.lv


Ķērpji
Pasaulē ir ap 20 000 dažādu sugu ķērpju. Tos var sastapt no polārā loka līdz tropiskajiem apgabaliem, no augstkalnu virsotnēm līdz zemām piekrastes ielejām.
Latvijā zināmas 503 ķērpju sugas. No tām 56 ir aizsargājamo sugu sarakstā.
Pēc ārējā izskata ķērpjus iedala 3 grupās: kreves, lapu un krūmu ķērpjos. Dabā ir atrodami arī ķērpji, kas veido dažādas pārejas formas, un tos ne vienmēr var viegli pieskaitīt kādai no jau minētajām 3 grupām.
Ķērpji ir īpatnēji veidojumi. Tie ir simbiozē dzīvojošas sēnes un aļģes. Visbiežāk tās ir zaļaļģes, tomēr dažreiz var sastapt arī zilzaļās aļģes (ciānbaktērijas). Tāpat kā visas sēnes, arī ķērpjos mītošās pašas nespēj saražot sev barības vielas. Ķērpju sēnes pārtiek no cukura, ko fotosintēzes procesā iegūst aļģes. Arī aļģēm ir izdevīga šāda sadzīvošana. Sēnes tām dod patvērumu, pasargājot no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Aļģēm dzīvojot patstāvīgi, tās ļoti viegli varētu aiziet bojā. Turklāt sēnes dod arī iespēju aļģēm izplatīties citās teritorijās, ko, dzīvodamas patstāvīgi, tās izdarīt nespēj.
Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa piesārņojumam sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas. Zinot šādu ķērpju īpašību, ir izstrādātas metodes apdzīvotu vietu gaisa piesārņotības karšu veidošanai.

Kladīnas tuvplānā

Kods: A-019-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 22. aprīlī
S 2000 x 1333 px
2.32 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
20.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866