0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Sūnas, ķērpji

Ķērpji uz kokaĶērpji uz koka
Lasīt aprakstu
Ķērpji uz koka, Ķērpji

Ķērpji uz koka

Kods: A-009-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 01. maijā
S 2000 x 1333 px
2.79 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
9.46 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Pasaulē ir ap 20 000 dažādu sugu ķērpju. Tos var sastapt no polārā loka līdz tropiskajiem apgabaliem, no augstkalnu virsotnēm līdz zemām piekrastes ielejām.
Latvijā zināmas 503 ķērpju sugas. No tām 56 ir aizsargājamo sugu sarakstā.

Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa piesārņojumam sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas. Zinot šādu ķērpju īpašību, ir izstrādātas metodes apdzīvotu vietu gaisa piesārņotības karšu veidošanai.


Vārdu “ķērpis”, kā botānisku terminu, rakstos pirmo reizi 1860.gadā minēja dārznieks S. Klevers. Tālāk to botāniskajā literatūrā sāk lietot pirmais latviešu botāniķis J. Ilsters. Plašāku pielietojumu šis termins guva 20.gs. sākumā.

Ķērpji nav viendabīgs organisms. Tie sastāv no diviem dažādiem organismiem - sēnes un aļģes, kas atrodas ciešā savstarpējā mijiedarbībā. Šādu divu organismu kopdzīvi apzīmē par simbiozi. Ķērpji ārēji nav līdzīgi ne sēnei, ne aļģei. Sēne no aļģes iegūst organiskās vielas. Aļģes savukārt - no sēnes ūdeni un minerālvielas, sēnes pasargā tās no saules staru iedarbības. Šāds koporganisms spēj augt visdažādākās augtenēs, ko nevarētu atsevišķi katrs no ķērpja partneriem. Ķērpjos galvenokārt ir zaļaļģes, nelielā daudzumā arī zilaļģes. Ķērpju veģetatīvo ķermeni sauc par laponi. Ķērpju lapoņi lielāko tiesu ir gaišpelēki līdz zilganpelēkiem, zaļganpelēkiem, dzeltenbrūniem, retāk brūni, dzelteni vai oranžas krāsas. Lapoņa krāsa ir svarīga pazīme ķērpju noteikšanā, kaut gan lapoņa krāsu grūti precīzi aprakstīt.

Ķērpju morfoloģiskās grupas:
Ķērpju veģetatīvo ķermeni sauc par laponi. Pēc ārējā izskata ķērpjus iedala: krevu, zvīņu, lapu un krūmu ķērpjos.

Krevu ķērpji – veido plānu, gludu vai graudveida krevīti, kas cieši ar apakšpusi saaugusi ar substrātu vai ieaudzis tajā (augsni, akmeņiem, koku mizu, koksni u.c.) un grūti atdalāma no tā. Virspusē varam saredzēt augļķermeņus, kas var būt ļoti daudzveidīgi- diskveida, līnijveida vai punktveida.

Zvīņu ķērpju - laponis cieši pieguļ substrātam, bet tā malas mazliet paceļas no substrāta, jumstiņveidīgi novietotu mazu zvīņu veidā.

Lapu ķērpju lapoņiem ir lapas vai plātnes veids ar dorsoventrālu uzbūvi. Tie veido augstāk attīstītu ķērpju grupu. Dažu sugu lapoņi var sasniegt lielus izmērus. Lapoņa apakšpusē atrodas rizīnas - resni, blīvi sēņu hifu pinumi, kas attīstās no serdes. Ar rizīnām ķērpji piestiprinās substrātam.

Krūmu ķērpju laponis sastāv no tievākiem vai resnākiem zarotiem pavedieniem, kas atgādina nelielus krūmiņus. Dažreiz var būt mīksts, tievs, cilindrisks vai lentveida zarots. Krūmu ķērpju laponis pieaug pie substrāta tikai ar pamatdaļu – gomfu, ko veido sēņu hifas, aug vertikāli uz augšu, sāniski vai nokarājas uz leju no substrāta.
skolai.daba.lv

Vēl par ķērpjiem: latvijas.daba.lv

Ķērpji uz koka

Kods: A-009-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 01. maijā
S 2000 x 1333 px
2.79 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
9.46 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866