0
info@redzet.eu

Pūpēži

Kārpainais pūpēdis
Lasīt aprakstu
Kārpainais pūpēdis, Kārpainais pūpēdis (Lycoperdon gemmatum), Pūpēži, Sēnes

Kārpainais pūpēdis

Kods: A-291-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 31. augustā
S 2000 x 1333 px
2.37 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
7.35 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Lai cik tas arī liktos neparasti, gluži garšīgu sēņu maltīti var iegūt arī no pūpēžiem. Ēdami ir gandrīz visi Latvijā sastopamie pūpēži, atskaitot t. s. cietpūpēžus (Scleroderma), kuru augļķermeņiem ir biezi, ādaini vai korķaini apvalki.

Viens no ļoti bieži satopamiem ēdamiem pūpēžiem ir kārpainais pūpēdis (Lycoperdon perlatum). Tā augļķermeņi ir 4 – 8 cm augsti un 3 – 3,5 cm plati, augšdaļā gandrīz lodveidīgi, uz leju nedaudz sašaurināti velteniski. Ārējā augļķermeņa sega (eksoperīdijs) balts, sadalījies vairāk vai mazāk regulāri izvietotās kārpiņās vai paresnās, birzīgās nokrītošās adatiņās. Augļķermenim nogatavojoties, eksoperīdija kārpiņas un adatiņas nokrīt , to vietā paliek ieapaļas rētiņas, bet viss pūpēdis kļūst gluds un pelēks. Tai pat laikā tā iekšējais saturs, kas bija balts, veido sporas, un tas kļūst tumšs un putekļains un nav vairs lietojams pārtikā. Galotnē, uzplīstot gludajam un stingrajam iekšējam apvalkam (endoperīdijam), veidojas atvere pa kuru izsējas sporas. Tas gan var notikt rudenī vai arī tikai nākošajā gadā. Kārpainais pūpēdis aug mežu pļavās, mežu laukumiņos, ceļmalās, bieži lielākās vai mazākās grupās cauru gadu.

Jauni ēdami ir arī milzu apaļpūpēdis (Langermannia gigantea) un zaķu pūpēdis (Calvatia caelatum). Milzu apaļpūpēža augļķermeņi lieli, lodveidīgi un sasniedz 10 – 50 cm diametru. Aug ganībās, pļavās, dārzos, skrajos krūmājos vasarā un rudenī.

Zaķu pūpēdis ir krietni mazāks: tā augļķermeņi sasniedz 8 – 16 cm augstumu un 5 – 10 cm platumu. Sastop pļavās, ganībās, krūmājos vasarā un rudenī.

Un, kā izrādās, ēdami ir pat parastie zemestauki (Phallus impudicus).

Tā ir neparasta pūpēžu sēne, kuras attīstības sākumā virs zemes parādās baltas olas, kurās miniatūrā veidā ir izveidojies jau pieaugušais augļķermenis. Augļķermenim tālāk attīstoties „ola” plīst, un uz augšu paceļas porains, līdz 30 cm garš nesējs, kura galotnē izveidojas šūnaina, olīvzaļa cepurīte, kur attīstās sēnes sporas un, kas vienlaicīgi izdala nepatīkamu, saldenu maitas smaku, kura pievilina galvenokārt mušas. Tās, barodamās ar sēnes izdalījumiem, iznēsā un izplata arī sporas. Varam ieteikt no olām pagatavot salātus: ņem jaunas „olas” , tās labi nomazgā, kopā ar galertveidīgo masu sagriež plānās šķēlītēs, piegriež sīpolus, piemet sāli, pieliek piparus, aplaista ar etiķi un pielej nedaudz eļļas – visu samaisa un atstāj uz 24 stundām ievilkties.
latvijas.daba.lv


Mūsu mežos biežāk ir sastopami apaļie un garenveida pūpēži. Apaļie pūpēži ir 10-15 cm diametrā un augstumā. Baltā krāsā. Ar laiku balto nokrāsu nomaina dzeltenīga, brūnīga. Uzturā šo pūpēdi var lietot tikai ļoti mazus (“jaunus”) – ar baltas mokrāsas mīkstumu. Lieto gan vārītā, gan ceptā veidā.

Garenveida pūpēžiem ir bumbieriem līdzīga forma, 10-15 cm augstumā un 3-8 cm diametrā. Cepurītes virskārta ir baltā nokrāsā ar graudiņveidīgiem izcilnīšiem. Jaunu sēņu mīkstums ir balts, sulīgas ar patīkamu aromātu. Ar laiku mīkstums paliek tumšākā krāsā, līdz pilnīgi melnai krāsai. Kad pūpēdis ir palicis pa visam vecs tas sakalst un to saspiežot izdalās pelēki putekļi – sporas, ko izmanto tautas dziedniecībā.

Pūpēžus ievāc no jūlija līdz novembrim. Uzturā lieto gan vārītā, gan ceptā veidā, kā arī kaltētā vaidā. Pūpēdis ir vērtīga uzturviela, jo kaloritātes ziņā ir līdzīgs baltajām sēnēm. Pagatavots buljons ir dzidrs un ar patīkamu aromātu.

Pūpēdi pārgriež uz pusēm un pieliek pie brūces, iegriezuma. Ātri tiks apturēta asiņošana un mazināsies sāpes. Sterilā pūpēža iekšpuse lieliski noderēs plākstera vietā.  Pūpēžu uzlējumu vai novārījumu senatnē izmantoja strutainu brūču skalošanai.
www.latvijaspirts.lv

Kārpainais pūpēdis

Kods: A-291-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 31. augustā
S 2000 x 1333 px
2.37 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
7.35 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866