0
info@redzet.eu

Pilsēta » Pilsēta » Pilsēta

Pils kafejnīca, TukumsKandavas novada kultūras centrs
Lasīt aprakstu
Kandavas vecpilsēta, Kandava, Pilsētas ainava

Kandavas vecpilsēta

Kods: V-1816-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 12. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
202 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
19.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Kandava ir pilsēta Kurzemes vidienē, Abavas senlejas austrumu galā, Kandavas novada centrs 91 km no Rīgas. Tiek dēvēta par Kurzemes Šveices vārtiem.

Kandava
Pilsēta
 Valsts  Latvija
 Novads  Kandavas novads
 Pilsētas tiesības  kopš 1917. gada
 Vēsturiskie nosaukumi  vācu: Kandau
 Platība  5,8 km2
 Augstums  75 m
 Iedzīvotāji (2020) 
   • kopā  3 456
   • blīvums  595,9/km²
 Pasta indeksi  LV-3120
 Mājaslapa  www.kandava.lv

Vēsture
Kandavas pilskalns ar ciemu pie tā (latīņu: villa Candowe) bija viens no galvenajiem kuršu pilskalniem pie lielā Kursas tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem. Pēc 1253. gada Kandava nonāca Vācu ordeņa pakļautībā, tika uzcelta Kandavas ordeņa pils, kas 1312. gadā kļuva par visas bijušās Vanemas zemes pārvaldes centru.

Hercogu laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannshaft Candau) pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645-1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra. 1710. gada mēra epidēmijā dzīvi palika tikai daži amatnieki. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva Talsu apriņķa sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļu ar tuvāko staciju Cērē, ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības.

Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa Talsu apriņķī, pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950-1959), tad Tukuma rajonā (1960-2009). Kā pirmais Latvijā 1996. gadā tika izveidots Kandavas novads, kurā apvienojās Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts un Cēres pagasts. 1997. gadā novadam pievienojās Matkules pagasts un Zemītes pagasts, bet 2009. gadā Vānes pagasts un Zantes pagasts.
lv.wikipedia.org


Apskates objekti

  • Kuršu pilskalns jeb Baznīckalns (10.-13. gadsimts)
  • Bruņinieku pilskalns un Kandavas fogta pilsdrupas (13.-18. gadsimts)
  • Pulvertornis (17. gadsimts)
  • Mēra kalniņš (1710)
  • Evaņģēliski luteriskā baznīca (1736)
  • Četru arku akmens tilts pāri Abavai (1873)
  • Sadraudzīgās biedrības nams (1907-1909), tagad Kultūras nams Lielajā ielā 28
  • Kandavas novada muzejs bijušajā vācu pamatskolā
  • Bijusī sinagoga (20. gs. sākums) Lielajā ielā 31
  • Kandavas mācītājmāja (ārpus pilsētas)

Vairāk par tūrismu un atpūtu Kandavā www.visitkandava.lv

Kandavas nosaukums - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts miera līgumā, kas noslēgts 1230. gada nogalē starp deviņiem Austrumkursas pilsnovadiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapiju un Zobenbrāļu bruņinieku ordeni. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "kandave"- zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "kandavāt" – pērt, sist zirgus, "kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes. No tām kalnā veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

Valodnieks Jānis Endzelīns Kandavas nosaukuma izcelsmi saistīja ar lībiešu vārdu “kand” - celms, bet piedēkli “-ava” atzina par baltiskas izcelsmes upes apzīmējumu.

1253. gadā Kandava nonāca Livonijas bruņinieku ordeņa pakļautībā. 13. gs. otrajā pusē - 14. gs. sākumā pie Rīgas – Prūsijas tirdzniecības ceļa te tika uzcelta mūra pils. Kā ordeņa fogta (tiesneša un apgabala pārvaldnieka) rezidence tā pirmoreiz minēta 1312. gadā. 14. gadsimta sākumā tika uzcelta pils galvenā ēka – trīskorpusu kastela, kur dzīvoja ordeņa bruņinieku kopa, glabājās munīcija un lieli pārtikas krājumi. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne – miests ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. 16. gadsimta pirmajā pusē miestā darbojās skola, krogi, smēdes, maizes ceptuve.

Pēc Kurzemes – Zemgales hercogistes izveidošanas 1562. gadā Kandava kļuva par apgabala pārvaldnieka jeb pilskunga rezidenci. 1710. gada lielās mēra epidēmijas laikā nomira lielākā daļa miesta iedzīvotāju. Aptuveni pēc 100 gadiem Kandavas miestā 31 mājā dzīvoja 450 iedzīvotāji. Lielā mēra epidēmija bija robežlīnija, no kuras atsakās etniskā un saimnieciskā atjaunotne. Jau 1730. gadā darbu atsāka 2 skoliņas. Ērģelnieks uzturējis vācu, bet priekšdziedātājs- latviešu skolu. Lielas pārmaiņas miestā notika pēc 1642. gada, kad valdīt sāka hercogs Jēkabs Ketlers (1610- 1681). Kandavā un apkārtnē uzcēla daudzus rūpniecības uzņēmumus - manufaktūras. 17. gadsimta vidū tika uzbūvēts Pulvertornis, kur darbojās pulvera maltuve. Tajā ražoto šaujampulveri par 15,5 dālderiem centnerā pārdeva Rīgai. Pulvera izejvielas - sēru ieguva no sēravotiem, bet salpetri veda no Kuldīgas un Slampes, līdz Kandavā uzbūvēja savu salpetra vārītavu. Apkārtnē bija vairākas kokogļu dedzinātavas, no kurām viens mājas vārds- Dekšņas vēl ir saglabājies.

1699. gadā Kandavā darbojās aptieka un dzīvoja pirmais zināmais Kandavas mākslinieks Matiass Petrsons. 1687. g. tika uzcelta ev. lut. draudzes mūra baznīca. 1728. gadā tā nodega, bet pēc diviem gadiem tika atjaunota. Baznīcā līdz mūsdienām vēl ir saglabājušies hercoga kokgriezēja Johana Mertensa darinātā kancele un kungu sols.

Ap 1780. gadu galdnieks Johans Frīdrihs Brahmanis Kandavā atvēra pirmo viesu namu. 19. gadsimtā Kandava Kurzemes mazpilsētu vidū izcēlās ar lielo viesnīcu un iebraucamo vietu skaitu.

1795. gadā Kurzemes hercogiste tika iekļauta Krievijas sastāvā, kļūstot par Kurzemes guberņu. Pirmajos gados nekādas redzamas pārmaiņas Kandavas dzīvē nenotika. Pamazām pieauga iedzīvotāju skaits (1797. g. - 439 iedzīvotāji), tādēļ ceturtdienās atļāva noturēt iknedēļas tirgu. 1799. gadā Kurzemē atļāva apmesties ebrejiem, kuri sāka dibināt savus tirdzniecības un amatniecības uzņēmumus. 1812. gadā arī Kandavas miests pārdzīvoja franču okupāciju, no kuras sevišķi cieta apkārtējo muižu zemnieki.

1862. gadā Kandavas miestā bija 4 ielas, 57 mājas, 24 tirgotavas, 4 iebraucamās vietas, 4 krogi, luterāņu mūra baznīca, sinagoga, ebreju kopienas rituālā pirts, aptieka, 3 alus brūži un 795 iedzīvotāji, kas nodarbojās ar sīkamatniecību, kroģēšanu, dārzkopību. Luterāņu draudzes skolā un ebreju skolā mācījās ap 15 bērnu.

19. gadsimta pirmajā pusē Kandavas saimnieciskajā dzīvē pieauga ebreju, bet kopš pārvietošanās un nodarbošanās ierobežojumu atcelšanas 1863. gadā – latviešu loma. 1901. gadā tika nodibināta Sadraudzīgā biedrība, kas ar sarīkojumiem, pašdarbību, bibliotēku un krājaizdevu kasi veicināja gan kultūras, gan saimniecisko dzīvi.

1870. un 1881. gadā Kandavā plosījās lieli ugunsgrēki. Gāja bojā lielākā daļa vecpilsētas koka namu. To vietā tika būvēti mūra nami, un drīz Kandavā mūra namu īpatsvars bija lielākais Kurzemes miestos.

1897. gadā Kandavā dzīvoja 1015 latvieši, 184 vācieši, 630 ebreji un 7 čigāni.

1862. gada 3. augustā Kandavas pagasta rakstveža un miesta priekšnieka Osvalda Kilpes ģimenē piedzima viens no modernās psiholoģijas pamatlicējiem, Vircburgas, Minhenes un Bonnas universitāšu profesors Osvalds Kilpe.

1892. gadā Kandavas miests ieguva sašaurinātas pilsētas tiesības. 1893. gadā ievēlēja pirmo pilsētas domi un pirmo pilsētas vecāko – aptiekāru Aleksandru Rozentālu. 19. gadsimta beigās tika nobruģētas miesta ielas, uzstādītas laternas, iekārtots publiskais parks Bruņinieku pilskalnā.

1904. gadā atklāja Rīgas - Ventspils dzelzceļu ar Cēres, vēlāk Kandavas, staciju. 1914. gadā Kandavā bija ap 2300 iedzīvotāji, bet lauku teritorijā - 4000. Darbojās pamatskola un pilsētas skola. Vācu okupācijas laikā 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības. Tika uzcelta elektrostacija. Strādāja ūdensdzirnavas, vilnas pārstrādes uzņēmums, kokzāģētavas, galdniecības, kaļķu cepļi, ķieģeļnīca.

1945. gada 9. maijā atjaunojās PSRS okupācijas vara. Organizēja mazus, dzīvot nespējīgus kolhozus, kurus 1950. gadā apvienoja lielākos kolhozos.
Pēc 1950. gada administratīvās reformas Kandava kļuva par rajona centru, kurā ietilpa 17 ciemi un Sabiles pilsēta. Jaunizveidotais Kandavas rajons pēc savas saimnieciskās struktūras bija lauksaimniecības rajons. Pavisam Kandavas rajonā atradās 26 kolhozi un 3 padomju saimniecības. Izvērsās sporta darbs, kas rosināja stadiona būvi Teteriņos. 1958. gadā darbu uzsāka Kandavas internātskola, tika veidota mūzikas skola.

1960. gadā Kandavas pilsēta un 13 ciemi tika iekļauti Tukuma rajona sastāvā. 1963. gadā uz Rūpniecības kombināta bāzes izveidoja A.Popova Rīgas Radiorūpnīcas Kandavas cehu, kur ražoja radio detaļas. Daudzveidīgu piena produktu sortimentu ražoja Kandavas pienotava. Uzcēla universālveikalu "Abava" un kapitāli pārbūvēja viesnīcu.
kandava.lv

Kandavas vecpilsēta

Kods: V-1816-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 12. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
202 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
19.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866