0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Koki

Māzers uz bērza stumbraLapegle vakara gaismā
Lasīt aprakstu
Kadiķa ogas, Parastais kadiķis (Juniperus communis)

Kadiķa ogas

Kods: A-289-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 30. augustā
S 2000 x 1333 px
2.64 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Parastais kadiķis 
Juniperus communis (L., 1753) 
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Kailsēkļi (Pinophyta)
 Klase  Skujkoku klase (Pinopsida)
 Rinda  Priežu rinda (Pinales)
 Dzimta  Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
 Ģints  Kadiķis (Juniperus)
 Suga  Parastais kadiķis (J. communis)
   
Lapu   krāsa zilgana
 Augšanas  forma krūms
 Biotops  iežu atsegumi, piekraste
 Dabas zonas  skujkoku meži (taiga)
 Indīgums  nav indīgs
 Izplatība  Amerika, Āzija, Eiropa
 Auga pielietojums ārstniecības augs, dekoratīvs augs

Parastais kadiķis (Juniperus communis) arī paeglis ir vienmāju skujkoks. Nereta kokaugu suga Latvijā.

Apraksts
Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Stumbri stāvi, rievaini. Miza pelēki brūna. Koksne iebrūna, smaržīga, cieta. Vainags parasti cilindrisks vai konisks. Skujas adatveida pa 3 mieturos, saglabājas pie koka ap 5 gadus. Zied aprīlī un maijā. Vīrišķie ziedi dzelteni, sievišķie zaļi. Auglis — aromātiska čiekuroga, no sākuma zaļa, kas nogatavojusies zili melna.

Biotopi
Parastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās.

Izplatība
Parastais kadiķis ir Eiropā ļoti plaši izplatīta suga, aug arī Āzijā, Ziemeļamerikā un dažviet Ziemeļāfrikā. Latvijā savvaļā aug varietāte Juniperus communis var. suecica — Zviedrijas kadiķis.

Dižkoki Latvijā

  • Auziņu paeglis, apkārtmērs ap 1,3 m (2006)
  • Rietekļa kadiķis, apkārtmērs ir 2,8 m, augsts 9,5 m (2002)
  • Labzdeņu kadiķis, apkārtmērs ir 1,9 m, augsts 9 m (1999)

lv.wikipedia.org


Parastais kadiķis  (Juniperus communis)

Izplatība.
Parastā kadiķa izplatības areāls, salīdzinot ar citiem kadiķiem, ir vislielākais. Tas aug Āfrikas ziemeļos, Eirāzijas vidusdaļā un ziemeļos. Dienvidu robeža ir stepes, bet rietumu – Japāna. Aug arī Ziemeļamerikā. Igaunijā tas sastopams Sāremā salā un valsts ziemeļaustrumos. Bieži aug klajumos, jūras tuvumā, tīreļos un purvājos.

Ekoloģija.
Mūžzaļs koks vai krūms. Augstums līdz 10 m, reti 15 m. Var dzīvot līdz 860 gadiem. Mazprasīgs pret augsni.

Morfoloģija.
Zari stāvi vai horizontāli. Miza pelēcīgi brūna, plēkšņaina. Jaunie dzinumi ir dzeltenbrūni. Skujas ir lancetiskas, asas, 1-2 cm garas, mieturos pa 3, zilganpelēkas virspusē, ar vienu atvārsnīšu līniju. Parasti divmāju augs, reti – vienmāju. Vīrišķās ziedkopas ir dzeltenas, 4-5 cm garas, ar segzvīņām. Sievišķās ziedkopas atgādina zaļus pumpurus, ar trim sēklzvīņām, katra ar vienu sēklaizmetni. Augļi – čiekurogas, kas pirmajā gadā ir zaļas, otrajā gadā tumši zilas, bet trešajā – melnas. Satur 1-3 sēklas.

Izmantošana.
Augs nav toksisks. Koksni izmanto dažādu priekšmetu – mūzikas instrumentu, suvenīru – izgatavošanai. Augļu sīrupu izmanto konditorejā. Augļi noder zivju konservu, degvīna un liķieru ražošanā. Ēteriskās eļļas no skujām un dzinumiem izmanto kā antibakteriālu līdzekli medicīnā un veterinārijā.
database.smartgardens.eu


Viss kadiķis: ogas, skujas, miza, sveķi, koksne un saknes izmantojams kā dziedinošs līdzeklis. Tomēr labākās būs tā ogas.

Kadiķim piemīt īpašība sildīt. Tas tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, bronhītu, klepu un samazina tūskas. Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti telpās.
dabasspeks.com


Kadiķa ogas
Labs līdzeklis hroniska nieru iekaisuma ārstēšanai ir paegļa - Juniperus communis ogas- čiekuri. Paeglis ir vecākais no koku cilts, tas apdzīvo Zemi jau 50 miljonus gadus. Pie kadiķa (tāds ir šī kociņa otrs nosaukums) zariņiem, smalkās skujās noslēpušās, tup zaļas un zilas odziņas. Tās zilās ir lielākas, jo augušas divus gadus un tās mums arī vajadzīgas. Sala dienās, piesitot pie koka stumbra, zilās odziņas, protams, arī skujas un sīki zariņi, birst lejā. Atliek tikai paklāt apakšā paladziņu un visu savākt. Ogas vajag izvētīt vējā, lai atdalītu no piemaisījumiem. Mājās tās noteikti ir jāizžāvē un jātur slēgtos traukos, lai neizgaro ēteriskās eļļas un lai neieviešas kožu kāpuri, kuriem šīs ogas ļoti garšo.

Paši paegļi izdala 15 reizes vairāk fitoncīdu nekā lapukoki, tāpēc atrasties paegļu audzē ir ļoti veselīgi, to var uzskatīt par ārstniecisku procedūru. Nekur citur pasaulē neesmu redzējis tik plašas kadiķu audzes kā Sāremā salā Igaunijā. Liekas, ka tur vispār citi koki neaug, un kāds gaiss!

Ārstniecībā izmanto paegļu ogas. Tās stimulē aknu un nieru darbību, kā rezultātā ne tikai veidojas vairāk žults un uzlabojas gremošana, bet notiek arī organisma attīrīšanās, jo aknas pastiprināti neitralizē kaitīgās vielas, kuras nonāk organismā ar pārtiku vai veidojas vielmaiņas procesā un nierēm kļūst vieglāk visu to izvadīt. Kad iekšējā vide attīrās, uzlabojas arī asins sastāvs, ādas stāvolis, un visas organisma funkcijas. Kadiķa ogas nedrīkst lietot, ja ir nieru kamoliņu iekaisums (glomerulonefrīts), jo tad stāvoklis pasliktinās.

Ņem 1 ēd. karoti ogu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, patur siltā vietā 4-5 stundas. Lieto pa 1 ēd. karotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Veselības uzlabošanai var vienkārši noēst 10-15 odziņas dienā (ne vairāk). Košļājot ogas samazinās arī zobakmens aplikumi un vēl ilgi saglabājas laba elpa, jo kadiķu ogu ēteriskās eļļas uzsūcas asinīs un izdalās caur plaušām elpojot.


Kadiķu ogām raksturīga rūgti saldena garša. Tās novāc rudenī, kad ogas ir nogatavojušās. Krūmi ir ļoti asi, tāpēc ogas ar rokām ir grūti nolasīt. To aromāts kļūst spēcīgāks, ja tās viegli saspiež.

To sastāvā ir 2 procenti ēterisko eļļu, invertcukurs, sveķi, eļļas, skābes – ābolskābe, skudrskābe, etiķskābe, skujās – askorbīnskābe. Putekšņlapās ir daudz cietes, fitoncīdi. Ogām piemīt pretaudzēju īpašības. Kadiķa jeb paegļa darbība ir diurētiska, žultsdzinēja, sviedrējoša, antiseptiska, pretiekaisuma, sāpes remdinoša, to ietekmē palielinās bronhiālā sekrēcija. Ārīgi ogas lieto reimatisma un muskuļu sāpju ārstēšanai. Sula stiprina kuņģi un zarnas, veicina urīnskābes izdalīšanos, akmeņu šķīšanu, darbojas dezinficējoši. Sula palīdz pret podagru, reimatismu, aknu slimībām, galvassāpēm un citām. Sulu var lietot arī ārēji pret pietūkumu un ādas slimībām. Kadiķu ogas iesaka ēst, sākot no vienas dienā, devu ik dienu palielinot pa vienai ogai 12 dienas. Pēc tam tādā pašā secībā 12 dienas samazina līdz pat vienai ogai. Ogas košļā no 1 līdz 20 minūtēm. Tādējādi tas veicina apetīti, tīra asinis. Lieto arī saaukstēšanās gadījumos, ja ir klepus, lai uzlabotu gremošanu un ēstgribu. Tās pievieno pie gaļas un zivju zupām, mērcēm, pie medījumiem un cepešiem, zivju buljoniem, liellopu gaļas cepešiem, gulaša, marinādēm, meža putnu gaļas, skābētiem kāpostiem un sarkanajiem galviņkāpostiem. Kadiķogas lieto arī alkoholisko dzērienu pagatavošanai, kā garšvielas pie gaļas un zivju ēdieniem.
www.termorelax.com

Kadiķa ogas

Kods: A-289-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 30. augustā
S 2000 x 1333 px
2.64 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
7.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866