0
info@redzet.eu

Ūdens » Jūra » Jūras ainava

Steķi jūras malāSmiltāja kāpuniedre Baltijas jūras krastā
Lasīt aprakstu
Jūras ainava pie Mazirbes, Kurzemes jūrmala, Baltijas jūra, Kāpas, Jūras ainava

Jūras ainava pie Mazirbes

Kods: U-270-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 26. jūlijā
S 2000 x 1333 px
1.67 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Kurzemes jūrmala ir Baltijas jūras piekraste Latvijas rietumos. Padomju režīma laikā šī bija pilnībā slēgta teritorija, jo Kurzemes piekraste bija PSRS rietumu robeža un to stingri apsargāja. Mūsdienās Kurzemes jūrmala ir pieejama visiem, bet tās daba lielā mērā joprojām saglabājusi savu civilizācijas neskarto burvību. 

Kurzemes jūrmala sākas galējā piekrastes punktā Latvijas dienvidos pie Nidas, Rucavas novadā. Šeit ir Latvijai neraksturīgi oļaina pludmale – 25 metrus plats, 0,5 metrus augsts, dabisks, oļains krasta valnis.

 No Nidas uz ziemeļiem atrodas Pape – sens zvejniekciems ar 19. gadsimta beigu apbūvi, kā arī Papes dabas parks. Tas izveidots Papes ezeram piegulošajās teritorijās, kas ir nozīmīga putnu migrācijas vieta. Papes dabas parkā iekārtotas vairākas izziņas takas un putnu vērošanas torņi, Papes ezera pļavās ir savvaļas zirgu ganības – tur savā nodabā dzīvo tarpāni un pat tauri.

 No Papes līdz pat Liepājai neskartā Kurzemes jūrmala izceļas ar augstām Jūrmalciema kāpu grēdām.

 Bernāti ir Latvijas sauszemes teritorijas galējais rietumu punkts.

 Par Kurzemes jūrmalas pērli tiek uzskatīta Liepāja. Tā ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kas izveidojusies uz divu kilometru platas zemes strēles starp jūru un Liepājas ezeru. Liepāju dēvē par vēju pilsētu un Latvijas rokmūzikas galvaspilsētu.

 Visapkārt Liepājai saglabājusies 19. gadsimtā celtā nocietinājumu sistēma, bet Liepājas ziemeļos ir pat atsevišķa pilsētiņa – bijusī Karosta. Tas ir cariskās Krievijas laikā būvēts militāro un fortifikācijas ēku komplekss Baltijas jūras krastā.

 Dodoties no Liepājas tālāk uz ziemeļiem, Liepājas – Ventspils šosejas malā, pie Medzes, labi redzams Baltijas ledus ezera senkrasts – 30 metru augsta kāple, no kuras paveras ainavisks skats uz Piejūras zemieni.

 Netālu no Pāvilostas atrodas Grīņu rezervāts – aizsargājama dabas teritorija, kur sastopams, piemēram, tāds rets augs kā Sarkanajā grāmatā ierakstītā grīņu sārtene.

 Aktīvās atpūtas cienītāju paradīze ir nelielā pilsētiņa Pāvilosta. Ik vasaru tajā sarodas sērfotāji no visas Latvijas, kā arī citi atpūtnieki, kurus savaldzinājušas Pāvilostas neskartās pludmales un mazā osta ar svaigi kūpinātām zivīm un iespēju pašiem doties zvejā. Pāvilostas pludmalē 100 metru attālumā no krasta redzams arī lielākais jūrakmens Dižjūrā.

 Jūrkalne vilina tūristus ar savu neparasto dabas veidojumu – Baltijas jūras stāvkrastu. Tā ir līdz 20 metriem augsta krauja vairāku desmitu kilometru garumā. Netālu no Jūrkalnes aplūkojams arī neparasts koka tilts pār Rīvas upi ar senām dzirnavām.

 Kurzemes jūrmalas ziemeļrietumos izaugusi vēl viena nozīmīga Latvijas ostas pilsēta – Ventspils. Tā ir pievilcīga, sakopta pilsēta ar bagātām laika pavadīšanas iespējām un pludmali, kuru jau ilgus gadus rotā atbilstību starptautiskiem standartiem apliecinošais Zilais karogs.

 Tālākā Kurzemes jūrmalas piekraste līdz pat Kolkas ragam ir vietām civilizācijas neskarta, vietām tai īpašu kolorītu rada zvejniekciemi. Ovišragā ar oļaino pludmali atrodas vecākā joprojām funkcionējošā bāka Latvijā. Atpūtniekiem pievilcīga vieta ir  Miķeļtornis ar augstāko bāku Baltijā, bet militārā mantojuma cienītājiem aizraujoši būs apmeklēt Irbenes radioteleskopu, kas PSRS laikos tika izmantots militārai pretizlūkošanai un bija astotā lielākā šāda veida būve pasaulē

 Teritoriju starp Ovišiem līdz Kolkai dēvē par Lībiešu krastu jeb lībiešu valodā - Līvōd rānda. Tā ir kultūrvēsturiska teritorija, kur dzīvojuši lībieši jeb līvi – somugru tauta, kuras pārstāvju mūsdienās nav vairāk par diviem simtiem. Lībiešu krasts ir interesants ar saviem senajiem zvejniekciemiem (Lielirbi, Košragu, Pitragu, Saunagu), ar senajām tradīcijām, gardajām kūpinātajām zivīm un nesteidzīgu atpūtu klusā liedagā.

 Kurzemes jūrmalas ziemeļu gals iekļaujas Slīteres nacionālā parka teritorijā, bet viens no savdabīgākajiem dabas objektiem ir Kolkas rags. Tas ir lielākais zemesrags Latvijā, kur Baltijas jūra sastopas ar Rīgas jūras līča viļņiem, veidojot iespaidīgus virpuļus, kas var būt bīstami peldētājiem. Kolkas rags ir vieta, kur var redzēt gan saullēktu, gan saulrietu. Tā ir paradīze buru sporta cienītājiem, taču bīstama vieta kuģotājiem.

 Sarežģīto kuģošanas apstākļu dēļ pie Kolkas nogrimis ne viens vien kuģis, un vēl tagad klīst leģendas par pirātiem, kas speciāli vilinājuši kuģus uzskriet uz sēkli, lai tos aplaupītu. Laupītāji bijuši skarbi un bojāgājušajiem jūrniekiem zābakus griezuši nost ar visām kājām. Arī tagad Kolkas raga akvatorijā atrodas nogrimuši burinieki, kas ir aizraujoši apskates objekti nirējiem.

Jūras ainava pie Mazirbes

Kods: U-270-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 26. jūlijā
S 2000 x 1333 px
1.67 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.0 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866