Irbes upe

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiski: Īra) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos. Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām upēm Rindas un Stendes. Vienīgā ievērojamā pieteka ir Dižgrāvis upes kreisajā krastā. Upes kritums 8 m (0,25m/km). Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta un tīra, ja neskaita pamestās Padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim.

Upes raksturojums
Irbei nav tādu izteiktu ieleju kā citur Latvijā un tās plūdums ir vienmērīgs, bez kritumiem un krācēm. Irbe tiek dēvēta arī par Kurzemes Gauju, tikai tā ir šaurāka un iztrūkst smilšakmeņu atsegumu.

Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Irbe tek pa Piejūras zemieni paralēli jūras malai, tādēļ tās krasti un gultne ir smilšainas. No jūras upi atdala šai piekrastei raksturīgā vigu un kangaru ainava, kas vērojama arī labajā krastā. Krasti stāvi, nogruvuši, upē daudz nokritušu koku. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas.

Irbes upe un lībieši
Irbes upe ir lielākā Ziemeļkurzemes upe, kas plūst caur lībiešu zemi. Lībiešu dzīvesveids jau izsenis saistīts ar ūdeņiem - kuģniecība un zvejniecība. Vidzemes lībieši galvenokārt izmantoja Daugavas, Lielupes, Salacas, Gaujas ūdeņus un Rīgas jūras līci, bet Kurzemes lībieši Baltijas jūras Irbes šaurumu (Sūŗ meŗ) un Irbes upi. Caur to varēja veidot sakarus ar iekšemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē vai kuģīti jūrā.

Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt - Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 20. gadsimta 30. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upe bija pilna dzīvības. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies. Palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.

lv.wikipedia.org

Pēc Rindas satekas ar Stendi sākas Irbe (33 km, kritums 5.5 m). Pirmajā brīdī Irbes ūdeņu nokrāsu nosaka Stendes mālaini duļķainā straume, taču jau pēc pāris kilometriem upe atkal ir tīra un pēc Irbenes (orientieris - Lažu tilts) tā atkal ir upe ar dzidru ūdeni. No šejienes līdz pat jūrai upe līkumo gar smilšu kāpām un ir, labā nozīmē, atšķirīga no visām pārējām Latvijas upēm. Tas ir jāredz!

Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu.
Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1. maija līdz 1. septembrim.
www.campo.laivas.lv

IRBE (līvu: Īra) liela, īsa koptekupe Kurzemes ziemeļos; IRVE - nozīme ar jēgu.   
Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām upēm Rindas un Stendes. Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta un tīra, ja neskaita pamestās padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim.

Vienīgā ievērojamā pieteka ir < Dižgrāvis upes kreisajā pusē.


Rinda ir < kreisā Irbes satekupe Ventspils novadā.
Iztek no Puzes ezera Puzes pagastā. Upes augštece Ugāles līdzenumā, vidustece Ventavas līdzenumā, sateka ar Stendi - Irves līdzenumā. Tipiska līdzenumu upe - viena no lēnākajām Latvijā. Augštece 7 km garumā līkumo plašā (līdz 100 m) ielejā ar kopējo kritumu 0,5 m. Tikai lejtecē upe posmos sasniedz 1m/km kritumu. Tālāk upes platums 15-25 m, gultne vietām regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastā ir skrajciemi Topciems, Desciems un Rinda. Regulēta 1960.g.


Stende ir Irbes > labā satekupe Ziemeļkurzemē, agrāk saukta Diž-Irve jeb Lielirbe, lidzās Mazirvei Slīterē.
Līdz Dižstendei upi sauc Leļļupe/Laļļupe. NOSAUKUMS `Irve` baltiskās leksikas ietekmē pārveidojies par jēdzieniski saprotamāko `irbe`. Tā zaudēts viens l ī v u  toponīms, kas apzīmētu dzīvnieku stirnu, kurām te Irves jūras šaurums un ērta tikšana uz Sāmu salu. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp Talsiem, Stendi un Jaunpagastu.  Upes baseins atrodas galvenokārt Kursas zemienes Ugāles līdzenumā un Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, augšgals — Ziemeļkursas augstienē. Upes baseinā plaši meži un purvi (lielākie: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs). Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas plūst pa izteiktu ieleju, ir regulēta, daudzkur palikušas vecupes. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī bijušais dzelzceļš.
www.upes.lv