0
info@redzet.eu

Pilsēta » Pilsēta » Pieminekļi, skulptūras, vides objekti

Piemiņas plāksne grāfam Plāteram KrāslavāKrāslavas ģērboņa attēls uz akmeņa
Lasīt aprakstu
Informācijas zīme Krāslavā, Krāslava

Informācijas zīme Krāslavā

Kods: V-756-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 27. jūnijā
S 2000 x 1334 px
2.5 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3310 x 2207 px
28.02 x 18.69 cm / 300 dpi
5.82 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Krāslava 
Ģerbonis: Krāslava
Ģerbonis 
 Valsts     Latvija
 Novads Krāslavas novads 
 Pilsētas tiesības  kopš 1923. gada
 Citi nosaukumi latgaliešu: Kruoslova
krievu: Краслава
 Platība  8,6 km2
 Iedzīvotāji (01.07.2015.)   9 152
 Iedzīvotāju blīvums  1 064,2/km²
 Pasta indeksi  LV-560(1-3)
 Mājaslapa  www.kraslava.lv

Krāslava ir pilsēta Latgales dienvidaustrumos Daugavas abos krastos, Krāslavas novada centrs. Tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalna Daugavas - Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava ir dēvēta par Dynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt".

Vēstures un kultūras objekti

  • Grāfu Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750-1791). XIX gadsimta sākumā tā pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Pēc Latvijas agrārās reformas un muižu atsavināšanas pilī atradusies Krāslavas valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923-1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 20. gadsimta 80. gados tika uzsākta restaurācija, kas tika pabeigta 2011. gadā.
  • Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
  • Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta (1755-1767). Sv. Donāta kapličā atrodas 1778.gadā uz Krāslavu pārvestās Sv. Donāta relikvijas.
  • Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Tā ierīkota pēc krievu gubernatora pavēles 1864.gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789.gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
  • Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā. Leģenda stāsta, ka jaunais poļu virsnieks Karņickis iemīlējies grāfa Plātera meitā Emīlijā, taču grāfs viņu noraidījis. Izmisumā viņš nošāvies un viņa kapa pieminekli rotā uzraksts „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti”.
  • Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens garums 2,8 metri, platums 2,2 metri un augstums 0,7 metri. Akmens sānos izkalta 5 cm dziļa, 130 cm plata liela taisnstūra virsma, kurā ie­kalts grāfu Broel — Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu no­pirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības. Turpretī tautas nostāsts vēsta, ka pie šā akmens medību laikā maltīti ieturējis Polijas-Lietuvas karalis Augusts II Stiprais.
  • Krāslavas tirgus laukums Brīvibas ielā, kas izveidots 18.gadsimta 20. — 70.gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

lv.wikipedia.org


10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu pakļautībā, un Krāslavā uz dzīvi apmetās kņaziene Ragņeda Goreslava, vēlākā Kijevas kņaza Vladimira (988.g. viņš Krievijā ieviesa kristietību) sieva. –kņazienes dzīvesvieta atradusies tagadējā Teātra kalnā. Tā nosaukums radies 18. gs., kad kalnā uzcelta liela klēts, kur vasarās esot notikuši teātra uzvedumi. 13. gs. Krāslava nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, un līdz pat 18. gs. Sākumam tā bija nomaļas muižas centrs. 1729. gadā par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters, kura dzimta Krāslavā saimniekoja turpmākos divus gadsimtus. 18. gs. vidū Krāslavā uzsāka grāfu Plāteru rezidences – Krāslavas pils – celtniecību, ko pabeidza 1791. g. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Šo politisko pārmaiņu dēļ Krāslava sāka panīkt. Miesta dzīve kļuva rosīgāka pēc Rīgas – Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa izbūves 1865.g.

Krāslava gandrīz nav cietusi 2. pasaules kara laikā, un, pateicoties šim apstāklim, gandrīz neskarta līdz mūsdienām saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve, kas šai Dienvidlatgales pilsētai Daugavas krastos piešķir savdabīgu skaistumu.
www.irlaiks.lv

Informācijas zīme Krāslavā

Kods: V-756-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 27. jūnijā
S 2000 x 1334 px
2.5 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3310 x 2207 px
28.02 x 18.69 cm / 300 dpi
5.82 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866