Gaujas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē atsedzas līdz 10 m augsti un 50 m gari smilšakmeņu atsegumi. Tos šķērso grava, pa kuras gultni plūst neliels avots. Smilšakmeņu atsegumā, pazemes erozijas procesu rezultātā, izveidojusies ievērojama izmēra ala, kas pēc labiekārtošanas darbiem ir labi pieejama apmeklētājiem.
www.daba.gov.lv

300 m no Inčukalna medību pilī izvietotā aprūpes centra, Gaujas augšteces virzienā atrodama 16 m dziļa ala.

Velnala ir sena kulta vieta. Sena teika vēsta, ka sen senos laikos alā dzīvojis velns, līdz beidzot Pērkons viņu no turienes izdzinis.

Velnala ir 19 garākā Latvijas ala. Velnalu ir interesanti aplūkot visos gadalaikos: ziemā līdz tai var ilgi, jo ilgi brist pa sniegu, un, pie galamērķa nonākot, pārņem prieks par labi padarītu darbu, pavasarī tai visapkārt ir zilo vizbulīšu paklājs, vasarā alas iekšpusē vairs nav tik mitrs un to var pamatīgāk apskatīt, bet rudenī to ieskauj daudzkrāsainās koku lapas.

No Velnalas iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības. Vienīgi rodas jautājums, no kādām kaitēm tas dziedē, ja tas tek no Velnalas mutes?
www.vietas.lv