0
info@redzet.eu

Pilsēta » Pilsēta » Pieminekļi, skulptūras, vides objekti

Alberts Terpilovskis. Raimonda Paula portrets, 1978Lea Davidova-Medene. Eduarda Smiļģa portrets, 1974
Lasīt aprakstu
Guna Zvaigznīte. Lūcijas Garūtas portrets, 1969, Granīta galvas pie Arsenāla (Torņa iela 1), Rīga (pilsēta), Skulptūra

Guna Zvaigznīte. Lūcijas Garūtas portrets, 1969

Kods: R-127-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 01. augustā
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3567 x 2378 px
30.2 x 20.13 cm / 300 dpi
3.39 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Rīgā Torņa ielā 1 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls atrodas patstāvīga granīta galvu skulptūru izstāde. Šeit novietotas četrpadsmit ievērojamu cilvēku (komponistu, rakstnieku, tēlnieku, mākslinieku) granītā veidotas galvas un divas Lilijas Līces skulptūras.

  1. Lilija Līce. Slāpes, 1985
  2. Ainārs Zelčs. Krišjānis Barons, 1984
    Krišjānis Barons (dzimis 1835. gada 31. oktobrī Struteles muižā, miris 1923. gada 8. martā Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. lv.wikipedia.org
  3. Lea Davidova-Medene. Uga Skulme, 1972
    Uga Skulme (1895. gada 20. maijs — 1963. gada 6. novembris) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem. lv.wikipedia.org
  4. Lea Davidova-Medene. Imanta Ziedoņa portrets, 1983
    Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs — 2013. gada 27. februāris) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists. Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977). Viņš bija spilgts Atmodas laika sabiedriskais darbinieks, bijis ievēlēts Augstākajā Padomē. Apbalvots ar otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Rīgas Latviešu biedrības gada biedrs. lv.wikipedia.org
  5. Lea Davidova-Medene. Tēlnieka Teodora Zaļkalna portrets, 1967
    Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, 1876. gada 30. novembris Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — 1972. gada 6. septembris Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Tēlniecības katedras vadītājs (1944—1958). lv.wikipedia.org
  6. Lea Davidova-Medene. Emīla Meldera portrets, 1978
    Emīls Melderis (1889. gada 27. maijs — 1979. gada 29. aprīlis) bija latviešu tēlnieks, kuram ir bijusi liela nozīme latviešu tēlniecības tektoniskās uzbūves principu tālākvirzīšanai, nopamatošanā un izkristalizēšanā. Bijis viens no latviešu tēlniecības pamatlicējiem, tolaik nelielās latviešu tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinis un izvērtējis Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi stājtēlniecība - portrets un figurālas kompozīcijas, īpaši cilvēka tēla īpatnēja interpretācijas paveida - vispārinātu galvas veidojumu radīšana. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis. lv.wikipedia.org
  7. Rasma Bruzīte. Gleznotājs Boriss Bērziņš, 1984
    Boriss Bērziņš (dzimis 1930. gada 7. oktobrī, miris 2002. gada 11. februārī) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, zīmētājs un pedagogs. lv.wikipedia.org
  8. Ojārs Breģis. Portrets (L. Ulmane), 1986
    Ligita Ulmane-Franckeviča (1947) - tēlniece, pārvalda plastiku, veido monumentus, medaļas un Latvijas monētu dizainu. Teicama zīmētāja un portretiste kā medaļā, tā apaļskulptūrā, animāliste. Izmanto visus materiālus - marmoru, bronzu, granītu, dzelzi. Plastiķes talants, sievietes jūtu bagātība un spēcīgas personības vēriens ieraugāmi mākslinieces darbos, kur noskaņas kāpināšanai kalpo plašs izteiksmes līdzekļu arsenāls - atjautīgas kompozīcijas, iedarbīga tēlainība, virsmas fakturējums ir dzīvs un jūtīgs.
  9. Kārlis Baumanis. Beethoven, 1967
    Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770. gada 16. decembris Bonna - 1827. gada 26. marts Vīne) bija vācu klasiskās mūzikas komponists. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus.
    Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā stila ziņā pieder Vīnes klasicismam, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas noskaņas un harmoniskā valoda. Viņa pazīstamākie darbi ir 5. simfonija, 9. simfonija, kā arī klavieru sonātes (Patētiskā, Mēnesnīcas sonāte (Sonata quasi una fantasia), Apasionāta. lv.wikipedia.org
  10. Grairs Avetjans. Egona Līva portrets, 1986
    Egons Līvs (1924-1989) ir sarakstījis un izdevis ne vienu vien grāmatu, bet pietiktu ar 1966.gadā izdotajiem "Velnakaula dvīņiem", lai rakstnieks ieietu latviešu literatūras zelta fondā, jo šis viņa darbs tajā laikā neapšaubāmi bija būtisks pavērsiens latviešu literatūrā. Ne velti tas piedzīvoja tulkojumus daudzās valodās un ekranizācijas Latvijā un Lietuvā.
    1965.gadā visai revolucionārā veidā ievēlētā jaunā Rakstnieku savienības valde šo grāmatu izvirzīja Latvijas republikas prēmijai, taču Egona Līva tumšās, respektīvi, leģionāra pagātnes dēļ šis priekšlikums pazuda kompartijas vadoņu kabinetos. Līvs izjuta laiku un cilvēkus, nešaubīgi uzminēja talantus, tieši ar viņa rekomendācijām Rakstnieku savienībā uzņēma gan Ēriku Hānbergu, gan Ventspils dzejnieci Janu Mori, gan Ēriku Kūli. nekropole
  11. Pārsla Zaļkalne. Žana Grīva portrets, Grīva 1971
    Žanis Grīva, īstajā vārdā Žanis Folmanis (1910—1982), bija latviešu rakstnieks un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks. Spānijas pilsoņu kara (1937—1939) un Otrā pasaules kara dalībnieks. Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis (1961—1966) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1962—1966). Līdztekus Miera aizstāvēšanas Latvijas PSR komitejas priekšsēdētājs, Vispasaules Miera padomes loceklis (1962—1981). lv.wikipedia.org
  12. Marta Lange. Emīls Dārziņš, 1975
    Emīls Dārziņš (dzimis 1875. gada 3. novembrī, miris 1910. gada 31. augustā) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi "Melanholiskais valsis". lv.wikipedia.org
  13. Alberts Terpilovskis. LPSR Tautas mākslinieka, LLKJS prēmijas laureāta Raimonda Paula portrets, 1978
    Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām "Credo" un "Remix". R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņa māsa Edīte Paula-Vīgnere ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. lv.wikipedia.org
  14. Guna Zvaigznīte. Lūcijas Garūtas portrets, 1969
    Lūcija Garūta (dzimusi 1902. gada 14. maijā, mirusi 1977. gada 15. februārī) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe. Latvijas Valsts konservatorijas profesore. Pazīstams Garūtas darbs ir Otrā pasaules kara laikā sacerētā kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" (1943), kuru padomju varas laikā bija aizliegts atskaņot līdz pat 1988. gadam. lv.wikipedia.org
  15. Lea Davidova-Medene. Eduarda Smiļģa portrets, 1974
    Eduards Smiļģis (dzimis 1886. gada 23. novembrī, miris 1966. gada 19. aprīlī) bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis Dailes teātri. lv.wikipedia.org
  16. Lilija Līce. Klusuma brīdis, 1977

Guna Zvaigznīte. Lūcijas Garūtas portrets, 1969

Kods: R-127-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 01. augustā
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3567 x 2378 px
30.2 x 20.13 cm / 300 dpi
3.39 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866