Baseina shēma no A.Priedītis, Ar makšķeri Latvijas.., 1960.

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē. Tā ir 96 km gara, sākas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Vidējais caurplūdums grīvā: 31,3 m³/s, maks. 184 m³/s, min. 4,4 m³/s.

Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram Pietraga Sarkanās klintis un Skaņaiskalns. Upē vairākās vietās krāces, ievērojamākās — pie Mērniekiem. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, zied ūdensrozes. Sākot no Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, visā tecējumā upe atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Mīt vairākas zivju sugas: augšdaļā — sapali, līdakas, ālanti, asari, lejasdaļā arī plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos lašveidīgo. Salacas krastos pie Staiceles regulāri pavasarī tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības "Staiceles vimba".

Pietekas
Kreisā krasta pietekas

• Ķirele (14 km);
• Nātrene (13 km);
• Iģe;
• Jogla;
• Noriņa (11 km);
• Korģe (14 km).

Labā krasta pietekas

• Ramata;
• Līvupe (18 km);
• Glāžupe (10 km);
• Mālupe (12 km).

Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos

• Mazsalaca
• Staicele
• Salacgrīva

lv.wikipedia.org

Salaca ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ass. Tā ir īsākā no mūsu lielajām, sākas Burtnieku ezerā un ietek Rīgas līcī.Salacas sateces baseina shēma Arī jaunākā pēc ledus laikmeta māsa. Izteka no ezera un augšgals regulēti 9 km garumā padziļinot gultni. Salacas krastos daudzviet ir skaisti sārta smilšakmens  atsegumi, piemēram Skaņaiskalns un Sarkanās klintis. Upē vairākās vietās krāces, ievērojamākās — pie Mērniekiem. Vidējais caurplūdums grīvā: 31,3 m³/s, maks. 184 m³/s, min. 4,4 m³/s. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, zied ūdensrozes. No Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, Viss Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidots Salacas sateces baseina saglabāšanai.
www.upes.lv

Parasti Salacas laivojumu sāk Mazsalacā, bet to var darīt arī Vecatē, tieši Salacas iztekā no Burtnieka. Straume šeit ir lēna un nākamos 12km līdz Mazsalacai nāksies paairēt. Pāris kilometrus pēc Mazsalacas sākas klinšu un alu posms, kas turpinās 6km. Klintis ir tikpat iespaidīgas, cik Gaujas tradicionālajos maršrutos. Krasti ir noauguši ar skujkoku mežu, kas pavada laivotājus gandrīz līdz Staiceles – Mazsalacas ceļa tiltam (43,7km no Vecates).

Staicelē prātīgi jāapsver braukšana lejā pa papīrfabrikas aizsprostu – šeit ir bijuši laivu uzplēšanas gadījumi. Nākamos 11km līdz Rozēniem Salacas plūdums vēl aizvien ir mierīgs, taču aiz Rozēnu tilta (62,9km) upe pagriežas par 90 grādiem un sāk strauju tecējumu DR virzienā. Vidējais kritums palielinās līdz 1m/km, tecējums paliek krietni sportiskāks. Vasarās straumē parādās doņu un vilkvālīšu audzes, kas veido nelielas saliņas. 78 kilometrā sākas Sarkanās klintis, kas stiepjas teju 400 metru garumā.

Aiz Vecsalacas tilta sākas nēģu tači. Vasaras periodā tie nav īpašs šķērslis laivotājiem. 95,9km no Vecates ir Salacgrīvas tilts, bet pārsimt metru pēc tā labajā krastā ir ērta laivojuma finiša vieta ar iespēju piebraukt pašā upes krastā. Jāņem vērā! Paaugstināta ūdenslīmeņa un spēcīgas straumes apstākļos Salacas posms Mērnieki – Vecsalacas tilts (74,6km no Vecates) airētājiem bez pieredzes var sagādāt grūtības! Zemā līmenī te jārēķinās ar pastiprinātu „akmeņdibenošanu”, jeb laivas šļūkšanu pa akmeņu pierēm.
upesoga.lv

Ceļošanu pa Salacu ieteicams sākt no Burtniekiem. Ja brīvā laika mazāk, braucienu uzsāk Vecatē vai Mazsalacā. Ceļojuma ilgums no Burtniekiem - 6-8 dienas, no Mazsalacas 3-5 dienas atkarībā no izvēlētās laivas veida.
www.campo.laivas.lv