0
info@redzet.eu

Daba » Ainava » Atsegumi

Ērgļu klintisĒrgļu klintis
Lasīt aprakstu
Ērgļu klintis, Ērgļu klintis, Iežu atsegumi, Leduskritums

Ērgļu klintis

Kods: U-193-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 03. martā, pie Ērgļu klintīm
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
185 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3294 x 2196 px
27.89 x 18.59 cm / 300 dpi
6.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Ērģeļu (Ērgļu) klintis, arī Pieškaļu klintis, arī Pieškalnu iezis. 22 m augsta, ap 500 m plata klints, populārs tūrisma objekts, monolītākā klints Latvijā, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi. Klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops.


Ērgļu (Ērģeļu) klintis ietilpst Priekuļu novadā. Tās atrodas 5,5 km uz ziemeļiem no Cēsīm, Gaujas kreisajā krastā, 0,8 km uz dienvidiem no Strīķupes ietekas Gaujā. Aizņem 46.928 ha lielu platību.

Apraksts:
Gaujas svītas apakšējās daļas stratotips. Svītu veido sarkani un dzeltenīgi sārti smalki un vidējgraudaini smilšakmeņi, sarkanīgi smilšmāli un māli. Smilšainie nogulumi vairāk ir svītas lejasdaļā, pie kam smilšakmeņi samērā bieži satur kvarca oļus, zivju atliekas. Iespējams, ka zem ūdens atsedzas arī Burtnieku svītas aleirolīts. Virs tā ieguļ līdz 1 m biezs konglomerātu slānis. Pie upes līmeņa šeit atsedzas lieliski dzelzs hidroksīdu veidojumi - lizegangas, dzīslas.

Fosilijas - agnāts Psammolepis paradoxa Ag., plakoderma Asterolepis ornata Eichw. sensu Ag. Atseguma lejasdaļas konglomerātos ir arī vidusdevona faunas atliekas.
Dažus metrus virs ūdens līmeņa ir erozijas virsmas, ko sedz konglomerāti, kas sastāv no kvarca oļiem, zivju kauliem, mālsmilts, fosfātu konkrēcijām. Fosfātu konkrēcijas liecina par jūras vidi, ir violetā un dzeltenpelēkā krāsā, 2 - 15 cm diametrā. Erozijas virsmas novērojamas arī augstākos atseguma līmeņos. Ir erozijas virsmas, kuras var izsekot visa atseguma garumā. Īpaši izteiksmīgs kanāls vērojams ap 100 m lejpus kāpnēm. Šo erozijas kanālu veidojusi ļoti duļķaina, akmeņiem bagāta straume, kanāla sienas 60grādus slīpas.

Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu (monolītākās klintis Latvijā). Viszemākā Gaujas līmeņa laikā sasniedz 22 m augstumu, pie kam 18 - 20 m augstums saglabājas lielā garumā. Pirmos 130 m no austrumiem skaitot klinšu siena ir līdzena, tālāk iezīmējas upē ievirzīti izciļņi. Tālāk iezis kļūst arī plaisaināks. Te liels bluķis apm. 6 -7 m noslīdējis gar sienu tomēr nenokrītot.

Savulaik šajā nedrošajā vietā bijis plāns uzcelt viesnīcu no stikla un dzelzsbetona, tacu uzvarējis saprāts, pirmkārt nelabvēlīgie būvniecības apstākļi. Prof. Eberhars saka, ka tas laikam bijis pirmais gadījums, kad dabas aizsardzības apsvērumi svinējuši uzvaru pār nepārdomātiem celtniecības plāniem.

Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no upes un slēpjas aiz kokiem, arī šeit ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi. Desmit soļus tālāk ir vēl viena neliela aliņa.

Uz austrumiem un rietumiem atkal ir klintis.
330 m garumā klintis apskalo Gauja.

Padomju laikā klintis pārdēvēja par Ērgļu klintīm, lai populārā tūrisma objekta nosaukums neatgādinātu reliģiju.
220 m austrumu virzienā no Ērģeļu klintīm, nostāk no Gaujas ir nākamais atsegums - patiesībā virkne sarkanīgu un dzeltenīgu smilšakmens atsegumu. Izrobots, nosūnojis smilšakmens, kurā senas izskalojumu dobes, nišas, nelielas alas. Vairums alu izveidojušās, paplašinoties plaisām, līdz ar to alām ir trīsstūrveida ieejas, kuru augstums nepārsniedz 3 m.

130 m rietumu virzienā no Ērģeļu klinšu nobeiguma savukārt ir citas klintis vecupes krastā. Tās ir ap 8 m augstas, 200 m platas klintis. Klintīs ir pusmetru plata vertikāla plaisa, kas masīvā turpinās vairāk kā 20 m.

Ērģeļu klinšu rietumu daļā, lejasdaļā, kur tās jau gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, ūdens līmenī atrodas niša. Tā ir 3,5 m augsta, 4,5 m plata, 5 m dziļa. Atgādina nelielu Gūtmaņa alu. No tejienes pa plaisām iztek vairāki sīki avotiņi.

Pašā Ērģeļu klinšu rietumu daļā ap desmit soļus no nišas ir neliela ap 5 m ala.
Atbalss pret klinti esot skanējusi kā ērģeles, no tā arī nosaukums.
mapx.map.vgd.gov.lv

Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas.

Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Ērgļu klintis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, labiekārtots apskatei (skatu platformas, takas, kāpnes). No skatu laukumiņa virs klintīm paveras majestātiska ainava tālu pāri Gaujai.
www.tourism.cesis.lv

Ērgļu klintis

Kods: U-193-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 03. martā, pie Ērgļu klintīm
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
185 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3294 x 2196 px
27.89 x 18.59 cm / 300 dpi
6.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866