Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā. Parka nozīme parasti tiek saistīta ar atpūtu vai rekreāciju. Kā parka tipi tradicionāli tiek izšķirti dabas parki, nacionālie parki un tematiskie parki. Līdztekus tam par parkiem tiek saukti arī īpaši nodrošināta teritorija, kura tiek izmantota plaša spektra transportlīdzekļu novietnei, apkopei un remontam. Par parku mēdz saukt arī iekārtu kopumu.

Parku mākslas aizsākumi meklējumi Ķīnas pilsētā Sudžou (Suzhou). Eiropā par parka aizsākumu uzskatāma aristokrātijas medībām paredzētu ar sienām vai žogiem norobežotu meža platību izveide viduslaikos. Pati parka māksla Eiropā aizsākas baroka laikmetā ar Ķīnas parku ideju iemiesošanu regulārajā parkā. 18. gadsimtā romantisma pacēluma iespaidā rodas ainavu parks. 19. gadsimta straujā urbanizācija un industrializācija lika rasties pilsētu publiskajiem parkiem.
lv.wikipedia.org