Augu sūcēju kārtas dzimta. Radniecīga filoksērām. Dažās klasifikācijās to aplūko kopā ar laputīm savrupā apakškārtā. Uzbūves atšķirības ir šādas: spārni ar trijām vienkāršām, slīpām dzīslām. Taustekļi īsi, visbiežāk no 3 vai 4 posmiem. Spārnainajām mātītēm taustekļi piecposmaini. Uz vēdera 5 vai 6 pāri stigmu (sīku porveida atveru vēdera sānos). Kāpuri snuķaini vai bez snuķa. Spārnu sakļāvums jumtveidīgs. Ķermenis nereti segts ar vaskainu pūkojumu. Hermesi sastopami uz skujkokiem, tie ir sīki kukaiņi - pieaugušā stadijā parasti ne lielāki par 0,2 cm.

Pārsvarā ziemeļu puslodē, mērenajā klimatā sastopami kukaiņi, nodala ap 65 sugas. Latvijā 12 sugas.
www.latvijasdaba.lv

Pavadot laiku pie dabas, nereti vairākas lietas paliek cilvēka acs nepamanītas. It īpaši tas attiecas uz visu, ko dara mūsu mazākie kaimiņi – kukaiņi. Pašiem vērīgākajiem meža apmeklētājiem Latvijas egļu mežos bieži sastopami ir kļuvuši savdabīgi skujkoku kaitēkļu – hermesu radītie bojājumi.

Par savu klātbūtni hermesi visredzamāk vēsta, veidojot specifiskas “bērnistabas” jeb pangas, kuras vairāk vai mazāk atgādina nelielus čiekurus. Savas attīstības sākumā pangas ir zaļas, pēc tam tās pakāpeniski rotājas ar sarkanu vai violetu rakstu, vēlāk kļūstot dzeltenīgas un visbeidzot – dzeltenbrūnas. To virspusi mēdz dekorēt arī sveķu pilieni.

Pangu izmērs parasti nepārsniedz 3 centimetrus, taču tas var mainīties – dzeltenā egļu hermesa pangas ir prāvākas, mazāk apaļīgas un sākuma periodā tumšākas nekā vēlā egļu hermesa pangas.
Vairāk lasīt: www.lvm.lv