0
info@redzet.eu

Daba » Sēnes

Lielā dižsardzeneBaravika
Lasīt aprakstu
Egļu baravika, Egļu baravika (Boletus edulis), Bekas, Sēnes

Egļu baravika

Kods: A-323-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 17. septembrī
S 2000 x 1333 px
2.96 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3636 x 2423 px
30.78 x 20.51 cm / 300 dpi
8.17 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Egļu baravika (boletus edulis) ir plaši izplatīta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņus lieto pārtikā kā ēdamās sēnes.

Egļu baravika
Boletus edulis
 Valsts     Sēnes (Fungi)
 Nodalījums  Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
 Klase  Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
 Kārta  Beku rinda (Boletales)
 Dzimta  Beku dzimta (Boletaceae)
 Ģints  Bekas (Boletus)
 Suga  Egļu baravika (B. edulis)

Sēnes apraksts

  • Cepurīte: krāsa no tumši brūnas līdz gaiši brūnai, ar gaišākiem vai tumšākiem lāsumiem. Diametrs līdz 20, reti līdz 30 cm. Gluda un sausa. Sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta spilvenveidā. Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu garšu un smaržu, griezuma vietā krāsu nemaina.
  • Stobriņi: sākumā balti, vēlāk zaļgandzelteni. Atveres apaļas.
  • Kātiņš: sākumā bumbuļveida, vēlāk ar paresninājumu apakšdaļā. Sākumā balts vai viegli brūngans, vēlāk ar izcilnētu baltu vai dzeltenīgu tīklveida zīmējumu. Garums līdz 20 cm, resnums 3-10 cm.
  • Sporas: gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, 14-17/4,5-5,5 µm.
  • Bazīdijas: 40-50/10-12 µm.
  • Cistīdas: 36-48/4-10 µm.


Augšanas apstākļi
Parasti no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos apstākļos atzīmēta no maija līdz novembrim, veido mikorizu ar eglēm. Aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs. Dabiski aug gandrīz visā Eiropā. 2001. gada pētījums Lietuvā parādīja, ka cepurītes izmēra maksimālais dienas pieaugums (ap 21 mm) konstatēts, kad relatīvais gaisa mitrums bija vislielākais, un augļķermenis pārtrauca augšanu, kad gaisa mitrums kritās zem 40%.

Līdzīgas sugas
Egļu baravika ir līdzīga priežu baravikai, ozolu baravikai un bērzu baravikai, kuru daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis par patstāvīgu sugu. Priežu baravikai stobriņi bālgani, vēlāk iedzelteni un beidzot zaļganbrūni, bērzu baravikai tie balti, vēlāk zaļgani un pati cepurīte krietni gaišāka kā priežu un egļu baravikām, ozolu baravikai arī cepurīte gaiši brūngana, stobriņi gaiši dzeltenbrūngani un mīkstums nedaudz irdens salīdzinājumā ar citām baravikām. Visas šīs sugas bieži sauc vienkārši par baravikām.

Sēņotājiem baraviku sugas sajaukt nav jābaidās, visas tās ir ar vienādām praktiskajām īpašībām. Nevēlami ir sajaukt baravikas ar parasto žultsbeku, kuras rūgtums tiek uzskatīts par neciešamu. Žultsbekas stobriņu slānis iesārts, uz vecumu uzpūties un tīklveida zīmējums uz kātiņa tumšāks un stipri izcilnēts. Šaubu gadījumā sēne turpat mežā pagaršojama.

Egļu baravikai Latvijā ir konstatētas divas papildu formas, kuras agrāk uzskatītas par patstāvīgām sugām - baltā forma Boletus edulis f. alba (agrāk baltā baravika Boletus persoonii), kura no pamatformas atšķiras tikai ar baltu cepurītes krāsu, un dzeltenā forma Boletus edulis f. citrina (agrāk dzeltenā baravika Boletus venturii), kura atšķiras tikai ar dzeltenu cepurītes krāsu.

Barības vērtība
Visas baravikas ir augstvērtīgas ēdamās sēnes, lietojamas dažādos veidos. Pirms cepšanas nav jānovāra. Īpaši iesaka konservēšanai un žāvēšanai.
lv.wikipedia.org


Egļu baravika - Boletus edulis Bull.: Fr.

Egļu baravika - angliski: Penny Bun; vāciski: Steinpilz, Herrenpilz; zviedru: Karljohan, stensopp; igauņu: harilik kivipuravik, kiviseen, pääkseen; lietuviešu: tikrinis baravykas

CEPURĪTE:
10-20 cm plata, sākumā lodveida, vēlāk polsterveida, izliekta, gluda, gaiši līdz tumši brūna, sarkanbrūna, Mīkstums balts, blīvs, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.

STOBRIŅI:
netīri balti līdz dzeltenīgi, visbeidzot olīvzaļi, ar apaļām atverēm, viegli no cepurītes atdalāmi, stobriņu slānis biezāks par cepurītes mīkstumu.

KĀTIŅŠ:
10-20 cm garš, 3-8 cm resns, bāli pelēcīgs, gaiši brūngans, augšdaļā ar baltu tīklojumu.

SPORAS:
gludas, vārpstveida, dzeltenbrūnas, masā olīvbrūnas, 13-17 x 4-5 μm.

TROFISKĀ GRUPA :
Egļu mikorizas sēne.

BIOTOPI:
Egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.

IZPLATĪBA UN SASTOPAMĪBA :
Eiropa, Āzija, Amerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā bieži, VII-X.

LĪDZĪGĀS SUGAS:
pārējās Boletus - baravikas, kuras veido mikorizu ar citiem kokiem, Tylopilus felleus - parastā žultsbeka, kurai ir sārti stobriņi un rūgta garša.

ĪPAŠAS NORĀDES :
Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota žāvēšanai, marinēšanai.
www.latvijasdaba.lv

Egļu baravika

Kods: A-323-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 17. septembrī
S 2000 x 1333 px
2.96 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3636 x 2423 px
30.78 x 20.51 cm / 300 dpi
8.17 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866