Dzērves (Grus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku. Latvijā sastopama viena dzērvju ģints suga - pelēkā dzērve (Grus grus), kura iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā. Lielākā daļa dzērvju sugu ir gājputni, bet Austrālijas dzērve (Grus rubicunda) un Indijas dzērve (Grus antigone) ir nometnieces.

Izskats un īpašības
Dzērves ir slaidi, lieli putni ar gariem kakliem, knābjiem un kājām, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Lielākā dzērvju ģintī ir Indijas dzērve, kura var sasniegt 176 cm garumu. Tomēr smagākā ir Japānas dzērve (Grus japonensis). Tās masa pirms migrācijas sākuma ir 12 kg. Mazākā ir Kanādas dzērve (Grus canadensis), kuras augstums ir 80 - 120 cm, svars apmēram 3 kg.

Visas šīs ģints sugas lielākā vai mazākā mērā ir sasistītas ar ūdeņiem. Visas dzērves ir visēdājas, tās barojas ar bezmugurkaulniekiem, maziem mugurkaulniekiem, augiem, riekstiem un graudiem. Ligzdu būvē uz zemes.

Sistemātika

Dzērvju ģints (Grus)

• Amerikas dzērve (Grus americana)
• Austrālijas dzērve (Grus rubicunda)
• Baltā dzērve (Grus leucogeranus)
• Daurijas dzērve (Grus vipio)
• Indijas dzērve (Grus antigone)
• Japānas dzērve (Grus japonensis)
• Kanādas dzērve (Grus canadensis)
• Melnā dzērve (Grus monacha)
• Melnkakla dzērve (Grus nigricollis)
• Pelēkā dzērve (Grus grus)

lv.wikipedia.org

 
Dzērvju dzimta (Gruidae)

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta. Šajā dzimtā ir 15 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs. Dzērvju dzimtā ir 2 apakšdzimtas: dzērvju apakšdzimta (Gruinae) un vainagdzērvju apakšdzimta (Balearicinae). Pēdējā ir 2 sugas un 1 ģints. Dzērvju dzimtas putniem ir raksturīgas garas kājas un kakli. Tie ārēji atgādina gārņus, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas. Lidojumā atšķirībā no gārņiem dzērves lido ar izstieptiem kakliem.

Dzērvju dzimtas putni dzīvo lielākajā daļā kontinentu, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku. Latvijā sastopama 1 dzērvju dzimtas suga - dzērve (Grus grus).

Dzērves ir lieli putni, garām kājām un kakliem, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Lielākā dzērvju dzimtā ir Indijas dzērve (Grus antigone), kura var sasniegt 176 cm garumu. Tomēr smagākā dzimtā ir Japānas dzērve (Grus japonensis). Tās masa pirms migrācijas sākumas ir 12 kg. Mazākā dzimtā ir mazā dzērve (Anthropoides virgo), kuras garums ir 90 cm, svars 2 kg.

Dzērvju dzimtas putnu apspalvojumā atkarībā no sugas dominē baltā un pelēkā krāsa. Sugas, kas mājo atklātu ūdenstilpju tuvumā, visbiežāk ir baltas. Toties sugas, kas mājo mitros mežos, purvos un nelielās slīkšņās, visbiežāk ir pelēkas. Baltās sugas parasti ir lielākas augumā nekā pelēkās sugas. Meža sugām mazākais augums un pelākais apspalvojums palīdz labāk maskēties ligzdošanas laikā. Turklāt parastā dzērve (Grus grus) un Kanādas dzērve (Grus canadensis) ligzdošanas laikā papildus novārtās ar dubļiem, lai labāk saplūstu ar zemi.

Lielākajai daļai dzērvju uz sejas ir kailas ādas laukumi. Izņēmums ir paradīzes dzērve (Anthropoides paradiseus) un mazā dzērve, kurām nav kailas ādas laukumu uz sejas. Šie laukumi kalpo savstarpējai komunikācijai. Ar sejas muskuļu palīdzību dzērve tos var savilkt mazākus un izplest lielākus, un tā spēj izmainīt krāsas intensitāti. Arī cekulus uz galvas dzērves izmanto savstarpējai komunikācijai, tos saceļot vai pieglaužot.

lv.wikipedia.org