Garums: 5 km (vienā virzienā)

Veids: Līnijveida

Segums: Dēļu laipa, iestaigāts ceļš

Dunikas purva laipa ir viena no garākajām purva laipām Eiropā – tā ir 5km gara, taču vienvirziena, līdz ar to jābrauc ar divām a/m, tad vienu var atstāt takas otrā galā vai jāmēro ceļš divreiz – turp un atpakaļ, kopā nostaigājot 10km un nesteidzīgi izbaudot purva fantastisko atmosfēru divreiz. Mazās priedītes, ko redzēsiet, īstenībā ir jau vairāk kā simts gadus vecas. Takas galā ir Luknas skābaržu audze, kas arī ir vairāk kā 100 gadus veca un skaitās šobrīd vienīgā Latvijā. Skābaržu audzes posmā laipa ir tikko atjaunota. Nedaudz apgrūtināta ir iešana laipas vidusdaļā sliktā laipas stāvokļa dēļ (ielūzuši, izpuvuši dēļi), līdz ar to esiet uzmanīgi un skatieties zem kājām. Atpakaļceļu var mērot pa to pašu ceļu vai iet apkārt purvam pa grants ceļu.
www.kurzemesregions.lv


Dunikas purvā izbūvētā purva laipa stiepjas ~4,5 km garumā, šķērsojot Tīrspurvu. Šis purvs būs lieliska vieta nesteidzīgai meditatīvai pastaigai klusumā.

Tīrspurvs ir sūnu jeb augstais purvs. Tādu nosaukumu šis purva tips ieguvis, pateicoties kupolveida formai, kas veidojas, purvam attīstoties. Kupolu veido sfagnu sūnas, kas purva centrālajā daļā aug daudz straujāk, kā arī uzkrāj vairāk ūdens, jo purva malās tas ātrāk notek uz apkārtējām teritorijām. Šobrīd kūdras slānis purva centrālajā daļā ir sasniedzis vismaz 7m biezumu, kas nozīmē, ka tas savu dzīvi sāka pirms vismaz 7000 gadu, jo viena gada laikā kūdras slānis augstajos purvos pieaug par aptuveni vienu milimetru.

Purvā redzamās mazās červeļainās priedītes patiesībā ir vairākus simtus gadu vecas. Tik mazas tās ir barības vielu trūkuma dēļ.

Izturīgākajiem gājējiem, kam pietiks spēka šķērsot visu purvu, takas galā sarūpēts pārsteigums – 11 ha platībā ir apskatāma Luknas skābaržu audze. Šobrīd tā ir vienīgā un lielākā parastā skābaržu tīraudze Latvijā. Luknē – skābaržu populācija sasniedz savas izplatības galējo ziemeļrietumu robežu. Tā ir gandrīz pusotru gadsimtu veca, un rada noskaņu it kā jūs būtu aizceļojuši uz Centrāleiropas platlapju mežiem.
www.daba.gov.lv