0
info@redzet.eu

Pilsēta » Pilsēta » Pilsēta

Anglikāņu baznīca (Anglikāņu iela 2)Rīgas Dzelzceļa tilts
Lasīt aprakstu
Doma baznīca, Rīgas Doms (Herdera laukums 6, Rīga), Rīga (pilsēta), Vecrīga

Doma baznīca

Kods: V-322-11
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2011. gada 19. augustā, Rīgā no 11. novembra krastmalas
S 1333 x 2000 px
2.19 MB
M 2000 x 3000 px
16.93 x 25.4 cm / 300 dpi
L 2224 x 3337 px
18.83 x 28.25 cm / 300 dpi
5.64 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Rīgas Doms
 Valsts     Latvija, Rīga
 Apkaime  Vecrīga
 Statuss  Pabeigts
 Celtniecība  no 1211
 Pielietojums  Baznīca
 Antena, spice  90 m

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze. Lielākā viduslaiku baznīca Baltijā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Doma baznīcas un klostera ansambli veido Latvijas valstij un Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai piederoši nekustamie īpašumi.


Doma koncertzāle
Laikā no 1959. gada līdz 1962. gadam Doms tika pielāgots koncertzāles vajadzībām: veikts ērģeļu kapitālais remonts, tika demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm. Dienvidu spārnā izvietoja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, visu ēku nododot muzeja pārziņā. 1981.—1984. gados pēc LPSR valdības pasūtījuma Nīderlandes ērģeļbūves firma "Flentrop Orgelbouw Zaandam" veica ērģeļu rekonstrukciju. Paralēli tika veikti interjera restaurācijas darbi un rekonstruētas inženierkomunikācijas, nomainīts torņa smailes vara apšuvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaurēta lode, iekārtota torņa automātiskās ugunsdzēšanas sistēma, uzstādītas iekārtas gaisa kondicionēšanai zālē un tornī izbūvētas telpas to izvietošanai. 1989.—1990. gados pie baznīcas sienas izveidoja plašu padziļinājumu, norokot ap 3 m biezo gadsimtos uzkrāto kultūrslāni, kas ļauj uztvert Doma baznīcas sākotnējos apjomus un redzēt 13. gadsimtā būvētos pamatus.

Mūsdienās
1991. gadā, atjaunojoties Latvijas Republikai, ēka nonāca Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas rīcībā. 1992. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome noteica, ka likums "Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām" neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgo kultūras pieminekli, Rīgas Domu, kura statuss jānosaka ar īpašu likumu, kuru pieņēma vēlāk, atzīstot "Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumtiesības uz tās vēsturisko īpašumu — Rīgas Domu un tam piesaistīto zemesgabalu, izņemot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēku un tai piesaistīto zemesgabalu". Nepietiekami kvalitatīvas ēkas uzturēšanas dēļ ēkas tehniskais stāvoklis strauji pasliktinājās. 2004. gada 7. jūnijā Latvijas Republikas kultūras ministre Helēna Demakova uzdeva uz pārbaudes laiku slēgt Rīgas Domu, jo ēkas izpētē tika konstatēts, ka jebkurā brīdī var krist Doma vidējā kolonna. 2005. gadā Rīgas Domu iekļāva "Pasaules pieminekļu fonda" 2006. gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā. Kopš 2011. gada notiek baznīcas restaurācijas darbi.

Rīgas Domā aktīvi darbojas Doma draudze. Svētdienās un darbadienu rītos notiek regulāri dievkalpojumi. Valsts svētkos un dažādos valsts mēroga pasākumos Rīgas Domā notiek īpaši dievkalpojumi. Rīgas Doms turpina darboties arī kā koncertzāle.
lv.wikipedia.org

Doma vēsture
Rīgas Doma pamatakmens ir likts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211. gada 25. jūlijā. Par nelaimi līdz mūsdienām nav saglabājušās ziņas par Doma būvniecības sākotnējo periodu. Tiek uzskatīts, ka patreizējā Doma celtniecībā uzsākās straujš attīstības posms 1215. gada pavasarī, kad iekšpilsētā nodega pirmais Doms. Tradicionāli ar šo gadu saista celtniecības materiālu maiņu, pārēju no dabīgā akmens uz ķieģeli, akmens kvadros ietverot tikai stūrus.

1226. gadā Pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms notur koncilu jaunuzbūvētajā Domā, tiek uzskatīts, ka šajā laikā ir pabeigta kora daļa un šķērsjoms, kuru no nepabeigtās draudzes telpas atdala siena.

14.gadsimta beigās un 15.gadsimta sākumā Doma baznīca tika paplašināta, uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, paaugstinot telpas centrālo jomu, līdz ar to pārvēršot Doma baznīcu par baziliku. Šajā laikā tika paaugstināts arī tornis, ko vaiņagoja astoņstūru piramidāla smaile. Šis Doma tornis ir redzams vecākajā Rīgas Doma attēlā, Sebastiana Minstera kosmogrāfijā (1559.g.). Saskaņā ar 19. gs. beigu Rīgas Doma atjaunošanas darbu vadītāja V. Neimaņa viedokli šajā laikā Doma tornis bija augstākais tornis Rīgas pilsētā.

Šādā izskatā Rīgas Doms nostāvēja līdz 1547. gadam, kad svētdienā pirms Vasarsvētkiem iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks un nodega Doma torņa gotiskā smaile. Jaunais Doma tornis, ar piramidālu smaili un divām galerijām, tika uzcelts 1595. gadā. Šajā laikā uzstādītais Doma torņa gailis ir izstādīts Krustejā.

1710.gadā Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta baznīcas jumts. Atjaunojot nopostīto, baznīcai tiek pārbūvēti sānjomu jumti, kuriem tiek mainīti jumta slīpumi, aizsedzot apaļos rozes logu, kā arī kora daļa iegūst barokālu jumtu un vidusjoms austrumu zelmini ar gadskaitli – 1727.

1772. gadā Krievijas cariene Katrīna II aizliedz turpmāk apbedīt baznīcās visā Krievijas Impērijā. Vadoties no sanitāriem apsvērumiem Rīgas rāte pavēl iemērīt Rīgas pilsētas kapus ārpus pilsētas, uz kurieni pārved apbedījumus arī no Doma, kā rezultātā tiek paaugstināts baznīcas grīdas līmenis.

1775. gadā Rīgas pilsētas rāte, pamatojoties uz tā laika inženieru slēdzieniem uzdod nojaukt torņa smaili un uzcelt jaunu patreiz redzamo barokālo nobeigumu.

1881. gadā tika uzsākti un līdz 1914. gadam norisinājās Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgas Doma būvnodaļas veiktie remonta un restaurācijas darbi baznīcā un krustejā, kuru rezultātā baznīca ieguva savu patreizējo veidolu.

20. gadsimtā Padomju Savienības laikā Domā tika veikti divi ievērojami remonta darbi:
Laika posmā no 1959. gada līdz 1962. gadam Doms tiek pielāgots koncertzāles vajadzībām, šajā laikā tiek demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm.

1981. g. – 1984. g. Nīderlandes ērģeļbūves firma „Flentrop Orgelbouw Zaandam” veica ērģeļu rekonstrukciju. Vienlaicīgi šajā laikā tika veikts interjera remonts, un rekonstruētas visas inženierkomunikācijas. Paralēli tika atjaunots torņa smailes vara apšuvums, abu galeriju margas, izgatavots jauns gailis un restaurēta lode, iekārtota torņa automātiskās ugunsdzēšanas sistēma, uzstādītas iekārtas gaisa kondicionēšanai zālē un tornī izbūvētas telpas to izvietošanai.
www.doms.lv


1991. gadā, atjaunojoties Latvijas Republikai, ēka nonāca LELB rīcībā. 1992. gadā LR Augstākā padome noteica, ka likums «Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām» neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgo kultūras pieminekli, Rīgas Domu, kura statuss jānosaka ar īpašu likumu, kuru pieņēma vēlāk], atzīstot "Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumtiesības uz tās vēsturisko īpašumu — Rīgas Domu un tam piesaistīto zemesgabalu, izņemot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēku un tai piesaistīto zemesgabalu". Nepietiekami kvalitatīvas ēkas uzturēšanas dēļ ēkas tehniskais stāvoklis strauji pasliktinājās. 2004. gada 7. jūnijā LR kultūras ministre Helēna Demakova uzdeva uz pārbaudes laiku slēgt Rīgas Domu, jo ēkas izpētē tika konstatēts, ka jebkurā brīdī var krist Doma vidējā kolonna. 2005. gadā Rīgas Domu iekļāva Pasaules pieminekļu fonda 2006. gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā. Kopš 2011. gada notiek baznīcas restaurācijas darbi.
www.lv.wikipedia.org



Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Herdera laukums 6

RĪGAS DOMA EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE
Rīga, Herdera laukums 6

 RĪGAS DOMA PĀRVALDE, SIA
Rīga, Herdera laukums 6

Rīgas Doms, koncertzāle
Herdera laukums 6, Rīga, LV-1050

www.firmas.lv

Doma baznīca

Kods: V-322-11
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2011. gada 19. augustā, Rīgā no 11. novembra krastmalas
S 1333 x 2000 px
2.19 MB
M 2000 x 3000 px
16.93 x 25.4 cm / 300 dpi
L 2224 x 3337 px
18.83 x 28.25 cm / 300 dpi
5.64 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866