0
info@redzet.eu

Daba » Ainava » Atsegumi

Lūrmaņu atsegumiSarkanās klintis jeb Raiskuma iezis
Lasīt aprakstu
Dolomīta atsegums, Dolomīts, Atsegumi, Pavasaris

Dolomīta atsegums

Kods: A-235-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 08. maijā, Ogres upes krastā posmā no Jauntulkiem līdz Asariem
S 2000 x 1333 px
4.1 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
13.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Dolomīts ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem. No minerāla dolomīta sastāv tāda paša nosaukuma monominerāls iezis. Ķīmiski dolomīts sastāv no kalcija karbonāta un magnija karbonāta, tā formula ir CaMg(CO3)2 (to var uzskatīt par dubultā sastāva minerālu, kas sastāv no kalcīta CaCO3 un magnezīta MgCO3). Mālainu dolomītu sauc par dolomītmerģeli.

Dolomīta nosaukums cēlies no franču ģeologa Deoda de Dolomjē (Déodat de Dolomieu, 1750—1801) uzvārda.
(lv.wikipedia.org)

 Dolomīts ir viens no galvenajiem mehāniski izturīgu akmens materiālu avotiem Latvijā. Mehāniski izturīgi un salturīgi dolomīti plaši izplatīti Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kur arī atrodas lielākās atradnes un prognozēto krājumu laukumi.

 Dolomītu Latvijā galvenokārt izmanto šķembu ražošanai. Atradņu izpētē lielākā uzmanība ir bijusi pievērsta iežu fizikāli mehānisko īpašību noteikšanai, mazāk to ķīmiskajam sastāvam.

 Visblīvākais un izturīgākais dolomīts, kuru drupinot iegūstamas augstas stiprības klases šķembas, izpētīts Biržu atradnē (Jēkabpils raj.). Arī Aiviekstes, Degļevas, Dārzciema, Pērtnieku un Tūrkalnes atradnēs ir atsevišķi ļoti izturīga dolomīta slāņi. Praksē no Latvijas dolomīta iegūst šķembas, kas atbilst 400, 600, 800 stiprības klasei. Dažās atradnēs produktīvajā slāņkopā sastopami mālu un merģeļu starpslāņi kā arī karsta procesā pārveidotu iežu lēcas, kas apgrūtina ieguvi un pazemina šķembu kvalitāti.

 Mehāniski izturīgākais dolomīts ir arī ķīmiski tīrākais un satur vairāk par 90% CaCO3+MgCO3. No tā var ražot būvkaļķi un dolomīta miltus. Visu iepriekšminēto svītu nogulumos sastopams mazplaisains dolomīts, kas piemērots kā būvakmens vai apdares materiāls. Tomēr dolomīta izmantošanas iespējas citās nozarēs, piemēram stikla ražošanā vai metalurģijas vajadzībām nav pietiekami pētītas.

 Derīgā slāņa biezums dažādās atradnēs ir atšķirīgs un mainās vidēji no 4 - 5 m Kalnciema II un Iecavas atradnēs, līdz 20 -25 m Pērtnieku un Degļevas atradnēs, kur dolomīts iegūstams vairākpakāpju karjerā. Viss dolomīts ir apūdeņots, un tā ieguve saistīta ar lielākiem vai mazākiem ūdens novadīšanas darbiem
(www.meteo.lv)

Dolomīta atsegums

Kods: A-235-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 08. maijā, Ogres upes krastā posmā no Jauntulkiem līdz Asariem
S 2000 x 1333 px
4.1 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
13.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866