0
info@redzet.eu

Dzeņi

Dižraibais dzenis
Lasīt aprakstu
Dižraibais dzenis, Dižraibais dzenis (Dendrocopos major), Dzeņi, Putni

Dižraibais dzenis

Kods: D-0210-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 21. maijā
S 1333 x 2000 px
1.94 MB
M 1553 x 2330 px
13.15 x 19.73 cm / 300 dpi
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Dzeņi (Dendrocopos)

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzilnveidīgie (Piciformes)
Dzimta Dzilnu dzimta (Picidae)
Apakšdzimta Dzilnu apakšdzimta (Picinae)
Ģints Raibie dzeņi (Dendrocopos)



Raibie dzeņi jeb dzeņi
 (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 25 mūsdienās dzīvojošas sugas. Raibo dzeņu sugas mājoEirāzijā un Ziemeļāfrikā. Tie ir tipiski mežu iemītnieki, kas barojas un ligzdo kokos, ar aso knābi izcērtot stumbrā dobumu.

 

Latvijā:
Latvijā sastopamas 4 dzeņu ģints sugas: baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), dižraibais dzenis(Dendrocopus major), mazais dzenis (Dendrocopos minor) un vidējais dzenis (Dendrocopus medius).Visbiežāk sastopamais Latvijā ir dižraibais dzenis.

 

Izskats un īpašības:
Dzeņi ir mazi vai vidēji lieli putni. Lielākais ģintī ir baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), kura ķermeņa garums ir 28 cm, svars 115 g. Mazākais ir moluku dzenis (Dendrocopos moluccensis), kura ķermeņa garums ir 11,5 cm, svars 19 g. Raibo dzeņu ģints putniem ir raksturīga liela galva, spēcīgs, taisns, konusveidīgs knābis, stīva aste un gara mēle. Visām dzeņu sugām ir raibs meln-balts apspalvojums. Lielākajai daļai ir arī koši sarkana vai dzeltena galvas virsa vai kāda cita koša ķermeņa daļa.

Dzeņi meža veselībai ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi putni, tie barojas ar kukaiņiem, kurus atrod koku stumbros, ar aso knābi izcērtot nelielu caurumu un ar garo mēli tos izvelkot pat no vismazākajām spraugām. Ligzdai tiek izcirsts lielāks un plašāks dobums. Dzeņi ir iecienījuši mirušus vai slimus kokus. Olas kā visiem dzilnu dzimtas putniem ir baltā krāsā. Dzeņi sit pa koku stumbriem arī, lai savstarpēji sazinātos. Reizēm putni izmanto tukšu konservu kārbu vai metāla gabalu.

 

Vēsture:
Pagātnē dzeņus uzskatīja par mežam kaitīgiem putniem. Valdīja uzskats, ka dzeņi cērtot kokos dobumus, norauj mizu un traucē kokam attīstīties, tādēļ mežsaimnieki, lai "aizsargātu" jaunos stādījumus centās dzeņus kā kaitīgus putnus pat iznīcināt. Tikai 18. gadsimta beigās un19. gadsimta sākumā dabas pētnieki pierādīja, ka dzeņi dobumus izcērt tieši mirušos vai slimos kokos, reizēm koku izglābjot no bojā ejās, kā arī samazinot kaitēkļu izplatību uz citiem kokiem. Pirmais, kurš sāka aktīvi aizstāvēt dzeņus, bija vācu ornitologs un naturālists Johans Beksteins.

 

Sistemātika:
Raibo dzeņu ģints (Dendrocopos)

  • Arābijas dzenis (Dendrocopos dorae)
  • Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos)
  • Baltspārnu dzenis (Dendrocopos leucopterus)
  • Brūngalvas dzenis (Dendrocopos nanus)
  • Brūnmugurdzenis (Dendrocopos obsoletus)
  • Brūnpieres dzenis (Dendrocopos auriceps)
  • Dardžilingas dzenis (Dendrocopos darjellensis)
  • Dižraibais dzenis (Dendrocopos major)
  • Dzeltengalvas dzenis (Dendrocopos mahrattensis)
  • Dzeltenkrūšu dzenis (Dendrocopos macei)
  • Filipīnu dzenis (Dendrocopos maculatus)
  • Himalaju dzenis (Dendrocopos himalayensis)
  • Lielais smailspārnu dzenis (Dendrocopos canicapillus)
  • Mazais dzenis (Dendrocopos minor)
  • Mazais smailspārnu dzenis (Dendrocopos kizuki)
  • Moluku dzenis (Dendrocopos moluccensis)
  • Raibkrūšu dzenis (Dendrocopos atratus)
  • Rudbikšu dzenis (Dendrocopos hyperythrus)
  • Sarkanbikšu dzenis (Dendrocopos cathpharius)
  • Sīrijas dzenis (Dendrocopos syriacus)
  • Sulavesu dzenis (Dendrocopos temminckii)
  • Sulu dzenis (Dendrocopos ramsayi)
  • Sumatras dzenis (Dendrocopos analis)
  • Tamarisku dzenis (Dendrocopos assimilis)
  • Vidējais dzenis (Dendrocopos medius)

lv.wikipedia.org

 

Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas, kas piederīgas divām – tītiņu un dzeņu – apakšdzimtām. Tītiņu apakšdzimtu pārstāv vienasuga – tītiņš. Dzeņu apakšdzimtu pārstāv astoņas dzeņu un dzilnu sugas: pelēkā, zaļā un melnā dzilna un dižraibais, vidējais, mazais, trīspirkstu dzenis un baltmugurdzenis.

Dzeņus var sastapt dažādos mežos, parkos, kapsētās un apstādījumos. Pārsvarā uzturas kokos un pārvietojas vertikāli pa koka stumbru, tādēļ tiem ir īsas kājas un asi nagi. Pārvietojoties pa koka stumbru, vai kalšanas laikā, par atbalstu izmanto stingro asti. Dzeņiem ir spēcīgs knābis, ko tie liek lietā, meklējot barību un kaļot dobumus, kā arī bungojot. Pārtiek galvenokārt no koksnē un zem mizas dzīvojošiem kukaiņiem, izņemot zaļo dzilnu, kura galvenokārt uzlasa skudras no zemes. Garā mēle palīdz tikt klāt kukaiņiem, kuri noslēpušies dziļi koka stumbrā. Dzeņi ligzdo koku dobumos, ko paši (izņemot ītiņu) izkaļ. To izkaltos dobumus labprāt izmanto citas dobumperētājusugas  – zīlītes, dzilnīši, melnie mušķērāji, apodziņš, bikšainais apogs, gaigala, meža balodis, kā arī zīdītāji – susuri, sikspārņi un vāveres.

Pavasaris ir labākais dzeņu vērošanas laiks – tos var sadzirdēt, jo sācies riests, un tie aktīvi “bungo”, meklējot partnerus. Šajā laikā dzeņus arī vieglāk saskatīt, jo koki vēl nav sazaļojuši.
dabasdati.lv

Dižraibais dzenis

Kods: D-0210-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 21. maijā
S 1333 x 2000 px
1.94 MB
M 1553 x 2330 px
13.15 x 19.73 cm / 300 dpi
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866