0
info@redzet.eu

Pilsēta » Arhitektūra » Pilis, pilsdrupas, muižas

Siguldas ainavaRundāles pils muzejs
Lasīt aprakstu
Dārzs pie Rundāles pils, Rundāles pils, Pilsrundāle, Ainava

Dārzs pie Rundāles pils

Kods: DA-400-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 02. maijā
S 2000 x 1333 px
2.02 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3561 x 2374 px
30.15 x 20.1 cm / 300 dpi
5.48 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Rundāles pils ansamblis ir izcilākais baroka un rokoko arhitektūras piemineklis Latvijā, celts laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona – Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīta – vasaras rezidence. Pils celta pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta.

Rundāles pils ansambli veido pils ar iekšējo pagalmu un puslokā celtās staļļu un ratnīcu ēkas, kas ietver plašu kariešu pagalmu. To visu līdz ar parka regulāro daļu – franču dārzu – ieskauj mākslīgi rakts kanāls, aiz kura turpinās mežs – pils medību parks.

Rundāles novads, Rundāles pagasts, Pilsrundāle, Rundāles pils, LV-3921
+371 63962197
+371 26499151
booking@rundale.net
www.rundale.net

Laiks:
Mai - Okt
10:00 - 17:30
Nov - Apr
10:00 - 16:30

Pils
Lielākā daļa interjeru radīta laikā no 1765. līdz 1768. gadam, kad pilī strādāja Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Grafs un itāļu gleznotāji no Pēterburgas Frančesko Martini un Karlo Cuki.

Pils austrumu korpusā apmeklētājiem ir atvērtas reprezentācijas telpas – Zelta zāle, Baltā zāle un Lielā galerija. Centrālajā korpusā atrodas hercoga apartamenti – parādes saloni un privāto apartamentu telpas, bet rietumu korpusā – pilnībā restaurēti hercogienes apartamenti.

Dārzs
Baroka laika pils nav iedomājama bez franču stila dārza – arhitektoniskās formās veidotiem stādījumiem, kas simboliski apliecina mākslas uzvaru pār dabu. Parks plešas pils dienvidu pusē, un arhitekts Rastrelli to projektējis reizē ar pils ēku. Parku kopā ar pili un staļļiem aptver īpaši izrakts kanāls. Kaut gan Rundāles franču stila dārzs ir tikai 10 ha liels, Rastrelli izdevies tajā radīt sarežģītu aleju, šķērsaleju, pergolu un bosketu labirintu.

Katru gadu dārzs tiek papildināts ar jaunām arhitektoniskām būvēm.

Vasarās parkā tiek rīkotas brīvdabas izrādes, Dārza svētki un Senās mūzikas festivāla koncerti.

Strūklakas
Pils priekšā pēc projekta tika plānotas trīs strūklakas, taču 18. gadsimtā to vietā bija baseini. Tagad centrālo baseinu ar strūklaku pēc Rastrelli projekta ietver četri ornamentāli parteri, kas veidoti no cirptiem bukšu krūmiņiem, ķieģeļu un baltā marmora šķembu laukumiem un zālieniem.

Rožu dārzs
Rožu dārzs izveidots ornamentālā partera abās pusēs 1 ha platībā. Sākotnēji iecerēts kā vēsturisko rožu dārzs, bet realizācijas gaitā izveidojies par rožu muzeju, kas rāda arī mūsdienu rožu selekcionāru sasniegumus. Rožu kolekcija grupēta 44 nelielos  laukumos.

Amfiteātris
Parkā atbilstīgi arhitekta iecerei izveidots arī Zaļais teātris amfiteātra formā, ko plānots izmantot dažādu teātra un operas uzvedumu iestudēšanai.

Muzejs
Apmeklētāji var iepazīties ar izstādēm par Rundāles pils celtniecību un hercogu dzimtas pēcnācējiem, 17.–18. gadsimta tekstilijām un tērpiem.

Kopš 2012. gada pirmajā stāvā atvērta pastāvīgā ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam”, kas rāda Eiropas un Latvijas dekoratīvās mākslas attīstību no 15. līdz 20. gadsimtam.
www.latvia.travel

Rundāles pils (vācu: Schloss Ruhental, agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā. Atrodas Rundāles novada Pilsrundālē. Krievijas impērijā strādājošā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā pils celta no 1736. līdz 1768. gadam kā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Rundāles pils ansamblī ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1972. gada pilī atrodas Rundāles pils muzejs un notiek pils un parka restaurācija ar mērķi atjaunot to sākotnējo izskatu. Rundāles pils ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Vēsture
Kurzemes un Zemgales hercogs Ernests Johans Bīrons Rundāles muižu iegādājās 1735. gadā par 42 000 dālderu. Senā muižas kungu māja tika nojaukta, lai tās vietā uzceltu pašreizējo Rundāles pili. Ēku pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta sāka celt 1736. gada 24. maijā. 1740. gadā hercogs kļuva par Krievijas reģentu, taču drīz tika gāzts un izsūtīts uz Sibīriju, pēc tam uz Jaroslavļu, rezultātā būvdarbi tika pārtraukti un atsākās tikai pēc hercoga atgriešanās no trimdas 1762. gadā. Būvdarbi tika pabeigti 1768. gadā. Pēc hercoga Ernesta Johana nāves 1772. gadā pili mantoja viņa atraitne Benigna Gotlībe, ap pili viņas uzturēšanās laikā tika izveidoti augļu dārzi.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā hercoga pili un citus īpašumus nopirka valsts. Katrīna II to uzdāvināja sava favorīta Platona Zubova jaunākajam brālim ģenerālmajoram grāfam Valeriānam Zubovam, kas bija izcēlies Koscjuško vadītās sacelšanās apspiešanā un piedalījās 1796. gada Krievu–persiešu karā. Pēc Pāvila I nākšanas pie varas grāfs Zubovs krita nežēlastībā un pārsvarā uzturējās savā īpašumā Rundāles pilī. Pēc imperatora Pāvila I nogalināšanas 1801. gadā grāfs Zubovs pilī sācis rīkot lielas balles, piemēram, 1802. gada 10. oktobra Ražas svētkos pilī piedalījušies 1200 viesu. Pēc viņa nāves 1804. gadā pili mantoja viņa brālis Platons Zubovs, kas šajā laikā esot pārsvarā dzīvojis savos Jonišķu īpašumos. Zubovi pili apmēbelēja no jauna, piebūvēja ieejas portikus centrālajam korpusam un iekštelpās iebūvēja vairākus kamīnus. 1812. gada krievu–franču kara laikā pilī bija iekārtota Napoleona Lielās armijas lazarete un pils parkā aprakti mirušie karavīri, kuriem tagad pils dārza stūrī uzcelts piemineklis. Pils tika izdemolēta – spoguļi izsisti, Katrīnas II dāvinātā bibliotēka iznīcināta. Platons Zubovs pilī apmetās tikai 1814. gadā. Neilgi pirms savas nāves kņazs Zubovs apprecēja Teklu Valentinoviču, kopā ar kuru viņš apmetās uz dzīvi Rundālē.

Pēc Zubova nāves 1822. gadā Tekla mantoja šo īpašumu un apprecējās ar grāfu Andreju Šuvalovu. No 1864. līdz 1866. gadam Rundāles pili kā savu vasaras rezidenci izmantoja viņu dēls Baltijas ģenerālgubernators Pēteris Šuvalovs, tādēļ 1864. gadā daļā pils telpu tika veikti sasteigti un nemākulīgi remontdarbi. Otrā stāva austrumu korpusa zāles un dienvidu anfilādes telpas tika atstātas reprezentācijai, bet dzīvošanai iekārtoja centrālā korpusa pirmā stāva telpas. Otrā stāva austrumu gala stūrī, bijušajā pils bibliotēkā, ierīkoja pareizticīgo kapelu. Pirmajā stāvā zem kapelas izveidoja vannasistabu ar grīdā iemūrētu keramikas baseinu. Dzīvojamo telpu iekārtošanai tika atvestas jaunas, greznas mēbeles un mākslas priekšmeti. Rundāles kariešu pagalmā un gar pili grāfs P. Šuvalovs lika iestādīt kastaņu alejas. Parka ornamentālais parters tika pārveidots par mauriņu, partera stūros tika iestādītas egles, ap baseinu – izveidots piramidālo papeļu aplis. Atjaunotajā Rundāles pilī līdz savai nāvei 1873. gadā dzīvoja vecā grāfiene Tekla Šuvalova. 1887. gadā veikti remonta darbi durvju aiļu paneļiem un parketam. Pēc Pētera Šuvalova nāves 1889. gadā pili pārņēma viņa dēls Andrejs Šuvalovs (1865–1928), 1889. gadā pils Zelta zālē restaurēja griestu gleznojumus, bet Baltajā zālē – stuka veidojumus, 1892. gadā Baltajā zālē tika atjaunots parkets un pilī iekārtoja gleznu galeriju. 1901. gadā parkā atradās daži paviljoni, oranžērija un būri zvēriem, kā arī no lodēm darināta piramīda.

Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā pili izmantoja Vācijas armijas un Bermonta armijas vajadzībām. Pēc kara un agrārās reformas pils pārvalde tika nodota zemkopības ministrijai. Pils telpās tika izveidota skola, bet daļu telpu piešķīra kara invalīdu izmitināšanai. 1924. gadā tā tika iekļauta valsts pieminekļu sarakstā. 1932. gadā pils nodota izglītības ministrijai un tā tika pārbūvēta, lai piemērotu skolas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara pilī atradās graudu noliktavas, pēc to likvidēšanas skola pārņēma arī šīs telpas. Skola pilī atradās līdz 1978. gadam.

1963. gadā pili pārņēma Bauskas novadpētniecības muzejs, kas tur izveidoja savu filiāli. 1965. un 1971. gadā Latvijas PSR Ministru padome lēma par Rundāles pils restaurāciju. 1972. gadā tā kļuva par neatkarīgu muzeju un tika uzsākts intensīvs restaurācijas darbs ar valsts piešķirto ikgadējo finansējumu, kas turpinājās līdz 1992. gadam. Pēc tam restaurācija un pils parka veidošana notika ar mērķa ziedojumu un dotāciju palīdzību. Valsts dotācija muzejam 2006. gadā bija 872 tūkstoši latu, 2007. gadā 1 miljons 330 tūkstoši latu. Papildus no Eiropas Savienības struktūrfondiiem tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai Rundāles pilī 2006.–2007. gadā tika piešķirti 1 342 346 latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.

Pils ansamblis
Rundāles pilij ir divi stāvi, kuros ir 138 telpas, 43 no tām paredzēts atjaunot vēsturiskos interjerus. Pils ir izkārtota trijos korpusos, starp kuriem atrodas iekšpagalms. Centrālajā daļā atradās hercoga apartamenti, rietumu spārnā dzīvoja hercogiene un citi ģimenes locekļi, bet austrumu spārns bija atvēlēts reprezentācijas vajadzībām. Pils ansamblī ietilpst arī staļļi ar kariešu pagalmu. Pie pils atrodas parks. Daļu parka veido franču dārzs, kurā 2005. gadā iekārtots rožu dārzs. Ap šo parka daļu, pili un staļļiem izrakts kanāls. Parka daļa aiz kanāla ir medību parks, kuru veido mežs.

Baltā māja
Rundāles pils kalpu māja "Baltā māja" ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aizsardzības Nr. 6183. "Baltā māja" ir viena no Rundāles pils kompleksa ēkām, kurā no 19. gs. sākuma dzīvoja Rundāles pils kalpotāji. No 1949. gada ēka atradās Rundāles patērētāju biedrības un Bauskas rajona patērētāju biedrības īpašumā, kad "Baltajā mājā" atradās veikals un dzīvojamās telpas. 1997. gadā "Baltā māja" kļuva par Ikertu ģimenes īpašumu, kurā šobrīd izveidota viesu māja.

Ēka celta no māla kleķa, kas ir raksturīgs Zemgales novada ēku celtniecības materiāls.
lv.wikipedia.org

Dārzs pie Rundāles pils

Kods: DA-400-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 02. maijā
S 2000 x 1333 px
2.02 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3561 x 2374 px
30.15 x 20.1 cm / 300 dpi
5.48 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866