0
info@redzet.eu

Purvs

Cenas tīrelis saullēktāLielkangaru purvs
Lasīt aprakstu
Dabas taka dabas liegumā "Lielie Kangari", Lielo Kangaru taka, Taka, Dabas liegums "Lielie Kangari", Purvs, Debesis

Dabas taka dabas liegumā "Lielie Kangari"

Kods: A-628-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 28. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 543 px
72 dpi
139 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3686 x 2000 px
31.2 x 16.93 cm / 300 dpi
L 7371 x 4000 px
62.41 x 33.87 cm / 300 dpi
25.3 MB
XL 2 10194 x 55.32 px
86.31 x 46.84 cm / 300 dpi
44.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs:
patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums;
specifiska augu valsts;
kūdras uzkrāšanās.

Saskaņā ar kūdras atradņu klasifikāciju, purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis. Taču, tā kā biotopus klasificē pēc augu sabiedrībām, tad par purvu varam saukt ikvienu tādu vietu, kurā ir purvam raksturīgā augu valsts. Arī purvos ar 5 centimetrus biezu kūdras slāni var tikt sastaptas purviem raksturīgās augu sugas, piemēram, rūsganā melncere, odu gimnadēnija vai Devela grīslis.

Mitrumā izveidojas tādu augu sabiedrības, kam nepieciešams liels mitrums vai kas spējīgi piemēroties šim mitrumam. Rudenī, veģetācijas periodam izbeidzoties, augi atmirst un satrūd – mikroorganismi un sēnes sadala organiskās vielas minerālvielās, kas vēlāk sajaucas ar augsni. Taču, tā kā purvā ir tik mitrs, mikroorganismi šeit nevar darboties tik aktīvi kā augsnē, jo tiem trūkst skābekļa. Slāņos sablīvējas augu atliekas, un no tām veidojas kūdra. Tas viss kopā veido īpašu purva klimatu – mikroklimatu, kas ietekmē siltuma režīmu augsnē, gaisā un arī gaisa mitrumu.

Purvs veidojās pārpurvojoties sauszemei vai pāraugot un aizaugot ūdenstilpēm.

Purvus iedala:
zemajos jeb zāļu purvos;
augstajos jeb sūnu purvos;
pārejas purvos.

Purvi Latvijā:
Pašlaik purvu speciālisti Latvijā uzskata, ka purvi klāj 4.9 % no mūsu valsts teritorijas. No tiem apmēram 70 % ir samērā neskarti un neietekmēti. Pārējie ir tādi, kuros ir notikusi rakšana kūdras ieguvei vai arī ir izrakti grāvji meža nosusināšanai.

Kur ir vislielākie purvi? Purvi ir atrodami visā mūsu valstī, taču to platība atšķiras starp reģioniem. Vislielākie augstie purvi atrodami Latvijas austrumu un centrālajā daļā un Ziemeļvidzemē. Pie lielākajiem Latvijas purviem pieder Teiču purvs (platība 19587 ha), Cenas tīrelis (8983 ha), Ķemeru – Smārdes tīrelis (6192 ha).

Dabas taka dabas liegumā "Lielie Kangari"

Kods: A-628-20
Fotogrāfijas autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2020. gada 28. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 543 px
72 dpi
139 KB
S 1748 x 1165 px
14.8 x 9.87 cm / 300 dpi
MB
M 3686 x 2000 px
31.2 x 16.93 cm / 300 dpi
L 7371 x 4000 px
62.41 x 33.87 cm / 300 dpi
25.3 MB
XL 2 10194 x 55.32 px
86.31 x 46.84 cm / 300 dpi
44.5 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866