Acis (latīņu: Oculus) ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm. Dzīvnieku acis ir dažādos attīstības līmeņos, sākot ar orgāniem, kas uztver atšķirību starp gaismu un tumsu, un beidzot ar acīm, kas spēj uztvert pat vissīkākās detaļas. No visiem ķermeņa sensorajiem receptoriem 70% atrodas acīs. Optiskie trakti katrs satur vairāk nekā miljonu nervu šķiedru. Acs ir lodveida orgāns, kura diametrs ir 2,5 cm. Sesto daļu acs ārsieniņas var redzēt starp plakstiņiem. Pārējo daļu nosedz plakstiņi, orbītas kauli un muskuļi. Seši ārējie muskuļi nodrošina acs kustības, ka arī ļauj cilvēkam, galvu nekustinot, sekot kustīgam objektam. No ārpuses aci pārsedz un aizsargā augšējais un apakšējais plakstiņš, kas savienojas acs iekšējā un ārējā kaktiņā. Plakstiņu malās aug skropstas. Skropstu matu folikuli ir sastīti ar Meibioma dziedzeriem, kas producē eļļainu šķidrumu acu lubrifikācijai. Līdzīgi dziedzeri klāj plakstiņu iekšējās gļotādas virsmu. Konjunktīva kā mukoza membrāna viegli slīd par acs ābolu. Asaru aparāts sastāv no asaru dziedzeriem, asaru kanāliem, asaru maisa un nazolakrimālā kanāla. Asarās ir antibaktēriāls enzīms - lisozīms, kas kavē baktēriju augšanu un aizsargā acis no iekaisuma. Ar gadiem acu asaru un plakstiņu sekrēcijas dziedzeri ražo mazāk lubricējošo šķīdumu, acis kļūst neaizsargātākas no mehāniskiem bojājumiem un baktērijām.

Cilvēka acs
Cilvēka redzes orgānu veido acābols (bulbus oculi) un acs papildaparāti (organa oculi accessoria). Cilvēka acs vidēji sver tikai 29 gramus. Tikko pēc piedzimšanas bērni neredz krāsas. Cilvēka acs spēj atšķirt vismaz 500 melnbalto krāsu toņus. Acs radzene ir vienīgie dzīvie audi cilvēka organismā, kuriem nav asinsvadu. Parasti cilvēks mirkšķina acis apmēram 11500 reizes dienā vai apmēram 4,2 miljonus reizes gadā! Cilvēki no datora ekrāna lasa 25% lēnāk nekā no papīra. Redzes nervs ir vienīgias nervs cilvēka organismā, kuru var ieraudzīt bez operācijas. Cilvēka acs tīklene ir tā ķermeņa daļa, kurai visefektīvāk tiek piegādāts skābeklis.