Cesvaine (vācu: Seßwegen) ir pilsēta un Cesvaines novada centrs Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas. Cesvaine atrodas Vidzemes augstienē pie Sulas upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam. Pilsētu šķērso autoceļi P37 un P38, gar dienvidaustrumu robežu iet Pļaviņu—Gulbenes dzelzceļš (stacija Cesvaine).

Apskates objekti

• Cesvaines pils celta laika posmā no 1890. līdz 1897. gadam blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām, kā barona fon Vulfa dzimtas medību pils. Pils ir izcils eklektisma paraugs, kurā sajaukušies gotikas, renesanses, romānikas un jūgendstila elementi. 2002. gada 5. decembrī pils daļēji nodega un pašlaik notiek pils atjaunošanas darbi, kas tuvojas noslēgumam.
• Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1879. gadā pēc Berči projekta un celta gotiskajā stilā. Visi trīs zvani izgatavoti Vācijā. Baznīca atjaunota 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Baznīcā ir J. Bīnes altārglezna „Kristus pie krusta“. Baznīcas ērģeles atjaunoja 2002. gadā.
• Cesvaines pilskalns — Baronkalns. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (V. Urtāns, 1965) pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā (no 500. gada BC). Atrasti dzelzs naži, slēdzenes, kaula rūceņi, kauri gliemežvāki, bronzas krustiņš, 3 Hamburgas sudraba monētas u.c. un 1086 māla trauku lauskas. Pilskalna malas bijušas nocietinātas ar guļbaļķu divrindu sienu un kamerām. Kad celtne nodega, to nolīdzināja un cēla no jauna. Visblīvāk senvieta bijusi apdzīvota 12. un 13. gadsimtos. Pilskalns atrodas Sūlas upītes līkumā. Dienvidu un austrumu pusē pilskalns ir 14–16 m augsts, bet rietumu pusē tikai 8–10 m. Plakums 70 m garš un ap 25 m plats. Rietumu nogāzē vēlākos laikos ierīkots uzbraucamais ceļš.
• Pilskalns savu otro nosaukumu — Baronkalns ieguvis pēc 1904. gada, kad te tika apglabāts muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs.
  
  

Vēsture
Cesvaine 12. un 13. gadsimtā bija letgaļu valsts Letijas pilsnovads.

Vēstures avotos Cesvaines pilsēta (latīņu: urbs Zcessowe) pirmo reizi pieminēta 1209. gada Rīgas bīskapa līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi.[2] 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu no zemes, kas bija pārgājusi Bebernines pakļautībā. 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.

Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla Rīgas arhibīskapa Cesvaines pili un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. Livonijas kara laikā 1577. gadā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem.

1582. gadā Cesvaines novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes teritorijā. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja.

1815. gadā Cesvaines muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Apdzīvotā vieta no jauna sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē ap muižas centru un dzelzceļa staciju. 1932. gadā Cesvainei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (vēlāk — pilsētciemata) statusu.

No 1949. līdz 1956. gadam Cesvaine bija Cesvaines rajona centrs. 1957. gadā Cesvainei pievienoja Aizkujas ciemu, izveidojot Cesvaines lauku teritoriju. 1991. gadā Cesvainei piešķir pilsētas tiesības, 2009. gadā tā kļūst par Cesvaines novada centru.
lv.wikipedia.org