0
info@redzet.eu

Tēlnieks Kārlis Zāle

Brīvības piemineklis sānskatā un ar polardēšanas metodi veidotās Brīvības laukuma liepasSkats uz Brīvības pieminekli no Brīvības bulvāra liepu alejas
Lasīt aprakstu
Brīvības piemineklis no aizmugures, Brīvības piemineklis, Tēlnieks Kārlis Zāle, Arhitekts Ernests Štālbergs, Rīga (pilsēta), Latvija: vēsture un politika

Brīvības piemineklis no aizmugures

Kods: V-232-19-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 22. maijā
S 1333 x 2000 px
1.3 MB
M 2000 x 3000 px
16.93 x 25.4 cm / 300 dpi
L 4000 x 6000 px
33.87 x 50.8 cm / 300 dpi
14.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Kārlis Zāle (dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, miris 1942. gada 19. februārī Rīgā) bija latviešu tēlnieks, kura nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem). Viens no mākslinieku biedrības "Sadarbs" radītājiem.

Dzīvesgājums
Profesionālo izglītību Zāle ieguva Kazaņas mākslas skolā, vēlāk devās uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā viņš devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā — Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs). 1921. gadā Zāle devās uz Berlīni, kur piedzīvoja ekspresionisma un — tēlniecībā — konstruktīvisma uzplaukumu.

1923. gadā Zāle atgriezās Rīgā un sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuru darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī arhitekti Andrejs Zeidaks, Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. 1927. gadā gatava bija pirmā skulptūra — "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.

No 32 piedāvājumiem veidot Brīvības pieminekli tika izvēlēti trīs mākslinieki — Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns un Kārlis Zemdega; no šiem trim izvēlējās Zāli. Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā. Zāle pieminekli izvēlējās veidot kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 42 metri.Skulptūras tika veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp Itālijas travertīna un Somijas granīta (gaišpelēks un sārts). Brīvības piemineklis lielā mērā tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī.

No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordija Valdemārija biedrs.

Zāle darinājis arī Andreja Pumpura kapa pieminekli, Raiņa krūšutēlu Nacionālajam teātrim.

Apbedīts Rīgas Brāļu kapos.
lv.wikipedia.org

Brīvības piemineklis no aizmugures

Kods: V-232-19-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 22. maijā
S 1333 x 2000 px
1.3 MB
M 2000 x 3000 px
16.93 x 25.4 cm / 300 dpi
L 4000 x 6000 px
33.87 x 50.8 cm / 300 dpi
14.9 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866