0
info@redzet.eu

Daba » Sēnes

AtmateneDzeltenbrūnā apšubeka
Lasīt aprakstu
Bērzlapes podiņš, Bērzlape (Russula), Sēnes

Bērzlapes podiņš

Kods: A-564-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 26. septembrī
S 2000 x 1333 px
2.59 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
8.32 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Bērzlapes
 Russula
 Valsts     Sēnes (Fungi)
 Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
 Klase Himēnijsēnes (Hymenomycetes)
 Kārta Bērzlapju rinda (Russulales)
 Dzimta Bērzlapju dzimta (Russulaceae)
 Ģints  Bērzlapes (Russula)

Bērzlapes ir mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām kopīgu iezīmi (izņemot vienai): lapiņu birzīgumu. Vienas sugas bērzlapes ir ēdamas pat jēlas, daudzas ir uzreiz cepamas, virkne citu, kuras ir mēreni sīvas (dažas no tām - arī mazliet indīgas), ir neilgi jāpavāra šī sīvuma un indīguma novēršanai. Tikai pavisam nedaudzu sugu bēzlapes paliek neēdamas pat tad, ja tās pamatīgi novāra.

Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 100 bērzlapju sugu vai to varietāšu (tādas ir samērā nedaudzam sugām), bieži vien savā starpā ļoti līdzīgas, atšķirīgas pat tikai ar vienu smalku pazīmi (piemēram, lapiņu garšu).
Vairāk: www.senes.lv

Jaunās bērzlapes tautā sauc par podiņiem vai poķīšiem. Dzeltensārtās berzlapes ieteicams lietot nieru saslimšanu gadījumos. Spirta un ūdens uzlējumus lieto pie sāpēm vēderā un skalo sastrutojušas brūces. Vairums bērzlapju ir ēdamas. Bērzlapes ir dažādi jāsagatavojamas, lai netiktu zaudētas to vērtīgās vielas. Laba ēdama sēne, kuru pēc novārīšanas izmanto galvenokārt sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas tā izmantojama arī zupām un cepšanai, marinēšanai, sālīšanai. Pirms sālīšanas ir jānoņem virsējā miziņa, tas mazinās rūgto garšu un sēnes nebūs tik trauslas.

Dzeltensārtā berzlape - Russula foetans
Baltā bērzlape - Russula delica
Mainīgā bērzlape - Russula decolorans
Plankumainā bērzlape - Russula vesca
Purva bērzlape - Russula paludosa
Sīvā bērzlape - Russula emetica
Siļķu bērzlape - Russula xerampelina
Zilā bērzlape - Russula azurea
Zili – dzeltenā bērzlape - Russula cyanoxantha
Purpur – sarkanā bērzlape - Russula obscura
Skaistā bērzlape - Russula lepida
Zaļganā bērzlape - Russula virescens
Dzeltenā bērzlape - Russula flava

pirtslietas.lv


Baltās bērzlapes cepurīte ir 8 – 15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk piltuvveidīga, sausa ar viļņainu, nelīdzenu malu, balta vai vēlāk okerbrūngana. Kātiņš 2 – 6 cm garš un 2 – 4 cm resns, balts, bieži ar gaiši brūnu nokrāsu. Lapiņas nolaidenas, baltas. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu. Sastop lapu, skuju un jauktu koku mežos no jūlija līdz oktobrim, bieži. Laba ēdama sēne, kuru pēc novārīšanas izmanto galvenokārt sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas tā izmantojama arī zupām un cepšanai. Baltā bērzlape ir stipri līdzīga baltajai krimildei, no kuras atšķiras ar piensulas iztrūkumu.

Brūnējošās jeb siļķu bērzlapes cepurīte ir 5 – 12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, ar piltuvveidīgu padziļinājumu, purpursarkana, brūna, zaļgana, parasti vidū tumšāka: brūna, melnbrūna. Kātiņš 3 – 10 cm garš un 1,5 – 3 cm resns, blīvs, sārtviolets, sarkanīgs, pieskaroties melnē, gluds vai nedaudz krokains. Lapiņas sākumā baltganas, vēlāk gaišā krēmkrāsā, pieskāršanās vietās brūnē. Mīkstums balts, vecām sēnēm brūnējošs ar maigu garšu un siļķu smaku. Sēne ļoti daudzveidīga. Raksturīgā pazīme – siļķu smaka.

Satopama skuju un lapu koku mežos no augusta līdz novembrim, ļoti bieži.

Ēdama sēne, kas pirms cepšanas un vārīšanas jānovāra.

Mainīgās bērzlapes (sauc arī par priežu bērzlapi) cepurīte sasniedz 5 – 14 cm platumu, sākumā tā ir puslodesveidīga, vēlāk izpletusies ar padziļinājumu vidū, ķieģeļsarkana, dzeltenoranža, dzeltena vai brūngana, ar laiku izbalējot kļūst netīri dzeltenīga, ar vai bez sarkanīgiem plankumiem. Kātiņš 5 – 12 cm garš un 1,2 – 2,5 cm resns, veltenisks, blīvs, sākumā balts, vēlāk pelnu līdz melnpelēks, ievainojumu vietās melnē. Lapiņas sviesta dzeltenas, vēlāk pelēkas. Mīkstums balts, arī vēlāk kļūst pelēks. Šo sēni vārot vai plaucējot, tā vienmēr melnē. Jaunām sēnēm lapiņas mēdz būt sīvas vai rūgtenas.

Sastop skuju un jauktos mežos no jūlija līdz novembrim, bieži.

Ēdama sēne, kas pirms gatavošanas nav jānovāra. Jaunajiem augļķermeņiem ieteicams applaucēt lapiņas. Noderīga cepšanai, marinēšanai, sālīšanai.

Plankumainās bērzlapes cepurīte sasniedz 5 – 12 cm platumu, sākumā tā ir izliekusies, vēlāk izpletusies ar viļņaini izlocītu, nedaudz paceltu, gludu vai robainu apmali: vietām brūngansarkana vai gaļas sarkana. Kātiņš 4 – 8 cm garš un 1 – 3 cm resns, cilindrisks, uz pamatni sašaurināts, nedaudz gareniski krokains, balts. Lapiņas biezas, baltas. Mīkstums balts ar saldenu riekstu garšu, bez īpašas smaržas.

Sēne sastopama lapu un skuju koku mežos no jūlija līdz oktobrim, bieži.

Laba ēdama sēne, kura iepriekš nav jānovāra. To var cept, marinēt, sālīt.

Purva bērzlapei cepurīte ir 7 – 16 cm plata, spilgti sarkana, sākumā puslodes vai zvanveidīga, vēlāk izpletusies, vidū ar ieliekumu. Kātiņš 4 – 15 cm garš, 1 – 4 cm resns, balts, sākumā blīvs, vēlāk porains, dažreiz arī dobs. lapiņas baltas, vēlāk sviesta dzeltenas. Mīkstums balts, bez smaržas, ar maigu garšu. lapiņas sīvas vai rūgtenas.

Sastop purvainos skuju koku, galvenokārt priežu mežos no jūlija līdz oktobrim, ļoti bieži.

Sēne gatavojama bez iepriekšējas novārīšanas. taču, ņemot vērā lapiņu garšu, tās iepriekš jāapplaucē. Jaunie augļķermeņi sevišķi piemēroti marinēšanai.

Sīvās bērzlapes cepurīte ir 4 – 12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai vidū ar ieliekumu, vairāk vai mazāk spilgti sarkana, rožaini sarkana, ar noapaļotu, rievainu malu. Kātiņš 4 – 8 cm garš un 1 – 2 cm resns, balts vai netīri iesārts, ar gareniskām rievām. Lapiņas blīvas, baltas, vīstot nedaudz dzeltē. Mīkstums balts, zem virsmiziņas sārts, ļoti sīvs, ar augļu smaršu.

Sastop no augusta līdz oktobrim skuju un jauktu koku mežos, ļoti bieži.

Sēni var marinēt vai sālīt, bet tā obligāti iepriekš jānovāra un novārījuma ūdens jāizlej. Dažos literatūras avotos uzrādīta kā neēdama.
latvijas.daba.lv

Bērzlapes podiņš

Kods: A-564-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 26. septembrī
S 2000 x 1333 px
2.59 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
8.32 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!
Jūs tās varat lietot brīvi, saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām.

Turpināt lejuplādēt

Ja izmantosiet fotogrāfijas komerciālos nolūkos, lūdzam atbalstīt portālu www.redzet.eu ar savu brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866