Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzi ir izturīgi un mazprasīgi vasarzaļi koki un krūmi. Pasaulē ir apmēram 120 bērzu ģints sugu, kas galvenokārt ir izplatītas ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Šķietami neiedomājama Latvijas lauku ainava ir bez nelielajām bērzu birzītēm, no kurām daļa stādītas 1935. gada Meža dienās atsaucoties uz Kārļa Ulmaņa (1877–1942) aicinājumu “apmežosim ar bērziem lauksaimniecībai nederīgās zemes”. Nereti arī mūsdienās lauksaimniecībai neizmantojamās zemēs stāda bērzus. Iespējams tāpēc Latvijā bērzi ir visvairāk izplatītā lapu koku ģints. Bērzu audžu platības Latvijas mežos ir pakāpeniski palielinājušās – 1924. gadā bērzi aizņēma 11,9 % Latvijas mežu kopplatības, bet šobrīd tie aizņem jau 29,3 % (Zviedre, 2003; Zālītis, 2003).

Savvaļas sugas Latvijā:
Nokarenais bērzs (Betula pendula)
Purva bērzs (Betula pubescens)
Zemais bērzs (Betula humilis) - reta suga
Pundurbērzs (Betula nana) - ļoti reta suga, ierakstīta Latvijas Sarkanā gramātā.

Biežāk sastopamās kultivētās bērzu sugas ir dzeltenais bērzs (Betula alleghaniensis) un papīra bērzs (Betula papiryfera), kas savvaļā aug Z-amerikā. Bērzu ģints sugas savā starpā viegli krustojas, kā rezultātā diezgan plaši ir izplatīti hibrīdi. Hibrīdi nereti tiek aprakstīti kā patstāvīgas sugas (Коропачинский, 1983). Tas sarežģī sugu noteikšanu. Starp sugām nav skaidru robežu. Vairākām sugām pazīmes pārklājas. Dažādu autoru darbos nav vienotības sugu aprakstos.

Nokarenais bērzs jeb āra bērzs jeb kārpainais bērzs (Betula pendula)
Āra bērzs ir gaismasprasīgs koks ar baltu mizu (tāsi), kas pēc 20 gadu vecuma, sākot no celma daļas pārveidojas par melnu, biezu krevi. Lapas zaļā krāsā, gludas ar spīdīgu virsmu, veselas vai daivainas, ar zāģzobainu vai zobainu malu, uz zariem izvietotas pamīšus. Āra bērza jaunos zarus klāj sīkas „kārpiņas”, tāpēc to mēdz saukt arī par kārpaino bērzu. Ziedi ir sakopoti spurdzēs. Vīriško ziedu spurdzes garas, cilindriskas pa 2-4 zaru galos, izveidojas iepriekšējā gada vasarā. Sievišķo ziedu spurdzes īsas stāvas vai nokarenas, pa 1-2 lapu žāklēs, attīstās pavasari no īsvasu pumpuriem. Bērzi zied lapu plaukšanas laikā. Apputeksnē vējš. Auglis līdz 3 mm garš, plakans divspārnu riekstiņš. Nogatavojas jūlija beigās līdz septembra sākumam. Izplata vējš. Bērzi spēj vairoties arī veģetatīvi ar nocirsto koku celmu atvasēm, šādā vaidā atjaunojošās bērzu audzes sauc par atvasājiem.
Mūsdienās lapu koku koksni, tajā skaitā arī bērza, izmanto gan finiera, gan papīra rūpniecībā, gan arī celulozes un mēbeļu ražošanai. No bērza mizas iegūst degutu, ko izmanto linoleja izgatavošanai. Tāss noderīga dažādiem dekoratīviem izstrādājumiem – gatavo rotaslietas u. c. priekšmetus, zarus izmanto pirtsslotām un slotām. Sevišķi vērtīga ir atspirdzinošā bērzu sula. Pumpurus lieto medicīnā. Sausā pārtvaicē no bērza iegūst etiķskābi, acetonu un kvēpus. Tie ir dekoratīvi koki ar plašu un sazarotu sakņu sistēmu, ko izmanto krauju nostiprināšanai (Riekstiņš, 1959; Lange, 1978).