Bārbeles sēravota tuvumā jau Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā darbojās neliela ūdensdziednīca. 1736. gadā hercogs E. J. Bīrons pavēlēja avota apkaimē celt peldu māju. 18. gs. tas bija dziednieciski visspēcīgākais minerālavots Latvijā. I Pasaules kara laikā kūrvieta tika nopostīta. Pie avota iekārtota laipa, lai varētu pasmelt ūdeni un iepazīties ar interesantiem sēravota nostāstiem.
vecumnieki.lv

Bārbeles sērūdeņraža avots ir minerālūdens sēravots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā. Viens no plašāk un senāk zināmajiem Latvijas dziednieciskajiem avotiem. Izvietojies pagasta rietumos uz dienvidiem no Bārbeles ciema Iecavas labajā krastā netālu no Dzērvītes ietekas. Kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks piemineklis. Mazmineralizēts sērūdeņradi, kā arī kalcija un nātrija sulfātus saturošs avots ar lielu debitu. No 2 m dziļas karsta piltuves avots ieplūst Iecavā pa 100 m garu strautu. Rakstu avotos minēts kopš 1739. gada, kad pēc hercoga Pētera Bīrona pavēles tur izpirkta zeme un ierīkota sērūdens vannu dziedniecības iestāde. 18. gadsimtā Bārbeles sēravots bija slavenākā šāda tipa dziedniecības iestāde Latvijā. 20. gadsimtā to nomāja Latvijas sieviešu palīdzības korpuss, kas iekārtoja procedūru ēku un viesnīcu. Dziednīca izpostīta 2. pasaules kara laikā. Mūsdienās populārs tūrisma objekts.
lv.wikipedia.org