0
info@redzet.eu

Pilsēta » Pilsēta » Sabiedriskas vietas

Bruknas Svētās Dievmātes kapelaAizputes kultūras nams
Lasīt aprakstu
Atmodas iela Aizputē, Aizpute

Atmodas iela Aizputē

Kods: V-498-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 23. jūnijā
S 2000 x 1333 px
2.17 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
21.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
 Aizpute
 pilsēta
 Karogs: Aizpute
Karogs
 Ģerbonis: Aizpute
Ģerbonis
 Valsts  Latvija
 Novads  Aizputes novads
Pilsētas tiesības     kopš 1378. gada
 Vēsturiskie nosaukumi  vācu: Hasenpoth
 Platība  6,88 km2
 Iedzīvotāji (01.01.2016.)  4 633
 Iedzīvotāj blīvums     673,4/km²
 Pasta indeksi  LV-3456
 Mājaslapa  www.aizputesnovads.lv

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs. Atrodas paugurainās Rietumkurzemes augstienes rietumu malā, Tebras krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Liepājas. Aizputē 2016. gada 1. janvārī bija 4 633 iedzīvotāji. Ievērojama ar to, ka tā ir bijusi Kurzemes bīskapijas domkapitula mītnes vieta, autonomā Piltenes apgabala galvaspilsēta, apriņķa pilsēta.

Apskates objekti

  • Aizputes ordeņa pils būvniecību 1249. gadā uzsāka ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis.
  • Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas kādreizējā Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 18. gadsimta beigās. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.
  • Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār Tebras upi. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.
  • Ūdensdzirnavas pabeigtas 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Pie tām skatāms Tebras upes ūdenskritums. Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.
  • Baznīckalns un baznīca celta pēc 1260. gada kuršu sacelšanās apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās Aizputes kuršu pils. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām Kurzemē. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca.
  • Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20. gadsimta sākumā. Lūdz Pirmajam pasaules karam fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga - 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā.
  • Aizputes vecpilsētā koka apbūve saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
  • Misiņkalna dabas parks sākts veidot 1930. gados. Tas aizņem apmēram 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta - 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā.
  • Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens ir liepu un ozolu aleja to 50 aizputnieku piemiņai, kas tika deportēti uz Sibīriju. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni.
  • Sinagogas ēka celta 19. gadsimta otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz vacu okupācijai Otrā pasaules kara laikā. 1955. gadā to pārveidoja par kultūras namu.
  • V.Jēriņas leļļu kolekcijā kopumā atrodas 300 dažādi ietērptas lelles.

lv.wikipedia.org

Vēsture
9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads.
13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. (vai 1249.) gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes ordeņa pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1249. gadu. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute (Hasenpotten) nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā.
16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.
1795. gadā Aizpute kopā ar Piltenes apgabalu tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa. Pēc tam tā bija Aizputes virspilskunga iecirkņa, vēlāk Aizputes apriņķa centrs. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu.
1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).
Latvijas PSR pastāvēšanas laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 - 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par Aizputes rajona centru (1950 - 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu Liepājas rajonā.
lv.wikipedia.org


Aizpute ir lielākā un vecākā mazpilsēta Liepājas apkārtnē. Mūsu ielās pagātne un tagadne satiekas, un vēsturiskais mantojums labi sadzīvo ar mūsdienām. Aizputes vēsturiskais centrs, kas ar savu koka arhitektūru ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, tik tiešām ir kā brīvdabas muzejs.

9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads. 13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes mūra pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1248. gadu. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā. 16. – 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogiste, kā Polijas – Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, bija maza, bet aktīva locekle koloniālajā tirdzniecībā, un, lai gan līdz Latvijas neatkarībai, tā bija daļa no Krievijas Impērijas, apkārtnē ir bijusi liela Baltvācu ietekme un maza, bet spēcīga ebreju kopiena.

Demogrāfiskā situācija Kurzemē, tādēļ arī Aizputē, nopietni tika ietekmēja gan padomju, gan nacistiskās Vācijas okupāciju laikā un pēc Otrā pasaules kara. Ebreju iedzīvotāji tika gandrīz pilnībā likvidēti nacistu okupācijas laikā, kamēr padomju okupācija izsūtīja Baltvācu kopienas un pēckara Staļina laikā, liela daļu latviešu tika izsūtīti uz Sibīriju. 20. gadsimta 50. gados Aizputē tika izveidotas vairākas rūpnīcas, kolhozi un sporta bāzes. Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 – 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par Aizputes rajona centru (1950 – 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu Liepājas rajonā. 2009. gadā novadu reformas rezultātā izveidojas Aizputes novads, kurā apvienojas Aizputes pilsēta, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasti.
visitaizpute.lv

Atmodas iela Aizputē

Kods: V-498-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 23. jūnijā
S 2000 x 1333 px
2.17 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
21.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866