0
info@redzet.eu

Daba » Sēnes

BaravikaBērzlapes podiņš
Lasīt aprakstu
Atmatene, Atmatenes (Agaricus), Sēnes

Atmatene

Kods: A-527-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 05. septembrī
S 2000 x 1334 px
1.94 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
6.36 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Atmatenes (Agaricus) ir atmateņu dzimtas sēņu ģints, kura satur ap 300 sugu. Vēsturiski atmatenēs sākumā iekļāva gandrīz visas lapiņu sēnes, pašlaik atmateņu ģintī ietilpst tikai savstarpēji ārēji un ģenētiski līdzīgas sugas. Ģints tipiskā suga ir lauka atmatene. Latviskais ģints nosaukums norāda uz šo sēņu tipisku augšanas vietu — atmatu, bieži tiek lietots arī nosaukums "šampinjoni", kas franciski nozīmē vienkārši sēni. XX gadsimtā ilgstoši šo ģinti un tās sēnes latīniski apzīmēja Psalliota, tomēr tagad mikologi atgriezušies pie vecā nosaukuma.

 Atmatenes
 Valsts     Sēnes (Fungi)
 Nodalījums  Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
 Klase  Himēnijsēnes (Agaricomycetes)
 Kārta  Atmateņu rinda (Agaricales)
 Dzimta  Atmateņu dzimta (Agaricaceae)
 Ģints  Atmatenes (Agaricus)

Morfoloģija

  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes, masīvi, gaļīgi, parasti lietojami pārtikā.
  • Cepurīte: sākumā parasti olveida, tad zvanveida un pusapaļa, vēlāk izliekti izpletusies, var būt ar pauguru vidū. Sausa, gluda vai nedaudz zvīņaina ar tumšākām zvīņām, parasti balta vai bālgana līdz brūnganai.
  • Lapiņas: brīvas (nav pieaugušas kātiņam), ciešas, sākumā baltas, rozā vai pelēcīgas, sēnēm augot, sporu nogatavošanās rezultātā kļūst tumšākas līdz tumši brūnām un gandrīz melnām. Attīstības sākumā segtas ar daļējo plīvuru, kurš saplīst, cepurītei izplešoties, un tā atliekas ilgstoši paliek uz kātiņa kā gredzens un uz cepurītes malas kā nokareni lēveri.
  • Kātiņš: Viegli atdalāms no cepurītes, jo ir cietāks un šķiedraināks. Uz tā daļējā plīvura gredzens un bieži, īpaši dzeltējošo atmateņu grupai, arī otrais gredzens — ārējā plīvura atliekas.
  • Mīkstums: balts vai ar dzeltenīgu vai sārtu nokrāsu, griezuma vietā attiecīgi viegli dzeltē vai sārtojas. Vairāk šis efekts izteikts kātiņa pamatnē un cepurītes malās.
  • Sporas: dažādās brūnā nokrāsās. Ražo lielu sporu daudzumu (lauka atmatene līdz 2 miljardiem).


Ekoloģija
Visas atmateņu sugas ir humusa, augsnes vai tās nedzīvās zemsedzes saprofītes un parasti aug trūdvielām bagātās vietās ganībās, pļavās vai pilsētu apstādījumos. Dažas atmateņu sugas izmanto meža nobiras un parasti aug mežos zem eglēm. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz oktobrim.

Latvijā droši atrastās atmateņu ģints sēnes
Cildenā atmatene, Dārza atmatene, divsporu atmatene, Dižsporu atmatene, Dzeltējošā atmatene, Indīgā atmatene, Lauka atmatene, Meža atmatene, Milzu atmatene, Pilsētas atmatene, Sarkanlapiņu atmatene, Sarkstošā atmatene, Sīkā atmatene, Smiltāju atmatene, Tīruma atmatene, Vīnsarkanā atmatene.

Līdzīgas sēnes
Atmatenes pēc silueta ir viegli sajaucamas ar bieži sastopamajām tām radniecisko ģinšu sugām — mušmirēm un makstssēnēm. Jāatceras, ka mušmiru un makstssēņu lapiņas vienmēr paliek baltas, kamēr atmateņu tādas var būt tikai agrā jaunībā un tikai dažām sugām. Vēl atmatenēm uz kātiņa pamatnes nav maksts, kas to ietver mušmirēm un makstssēnēm.

Barības vērtība
Izņemot indīgo atmateni, visas Latvijā sastopamās atmatenes ir labas ēdamās sēnes. Tomēr vajadzētu izvairīties no pāraugušām sēnēm ar gandrīz melnām lapiņām, īpaši, ja to smaka vairs nav patīkama. Jāzina arī, ka daudzas atmatenes pastiprināti no augsnes akumulē cilvēkam indīgo metālu kadmiju, kurš nepieciešams to attīstībai — reāli saindēšanās gadījumi ar atmateņu kadmiju gan nav zināmi, tāpat kā vēža saslimšanas atmateņu dēļ (daži atmatenes, tāpat kā daudzas citas sēnes, tur aizdomās arī par to), taču vienmēr paliek cerība kļūt par pirmo upuri pēc simtiem miljonu cilvēku, ar ko tas nav noticis. Vairākas atmateņu sugas tiek audzētas mākslīgi un šī ģints ieņem pirmo vietu pasaulē kā pārtikai pārdodamās sēnes. ASV dārza atmatene kļuva par visaudzējamāko sēni jau uz XIX gadsimta sākumu, un 2010./11. gadu sezonā ASV novāca 338 tūkstošus tonnu mākslīgi audzēto atmateņu.
lv.wikipedia.org

Atmatene

Kods: A-527-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 05. septembrī
S 2000 x 1334 px
1.94 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
6.36 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!
Jūs tās varat lietot brīvi, saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām.

Turpināt lejuplādēt

Ja izmantosiet fotogrāfijas komerciālos nolūkos, lūdzam atbalstīt portālu www.redzet.eu ar savu brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866