0
info@redzet.eu

Daba » Augi » Savvaļas augi, puķes

Apsarmojusi gārsaApsarmojusi smilga
Lasīt aprakstu
Apsarmojusi gārsa, Podagras gārsa (Aegopodium podagraria), Sarma, Ziema

Apsarmojusi gārsa

Kods: A-036-19-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2019. gada 17. februārī
S 2000 x 1333 px
1.29 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
6.7 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
15.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Podagras gārsa (latīņu: Aegopodium podagraria; angļu: Ground-elder, vācu: Giersch; krievu: сныть обыкновенная) ir daudzgadīgs, liels (ga 50-110 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, mezglains. Augs bagātīgi vairojas ar pazemes dzinumiem. Stublājs stāvs, rievains, dobs, augšdaļā zaro, parasti kails. Augšējās lapas vienkārt, apakšējās divkārt trīsstarainas. Lapas apakšpuse apmatota. Plūksnas no iegarenām līdz olveidīgām (ga 3-8 cm, pl 1-2.5 cm), mala zāģzobaina, gals smails, kātiņš īss. Plūksnas bieži iešķeltas. Lapas kāts garš, apakšējām lapām vairākkārt pārsniedz lapas garumu, piestiprinājuma vietā stublājam makstveidīgi paplašināts. Augšējām lapām maksts labi izveidota. Ziedi blīvā čemurā no 20-25 stariem stublāja un sānzaru galā. Vīkala un vīkaliņa nav. Ziedkāts raupjš. Vainaglapas baltas, retāk iesārtas, olveidīgas, ar jomu. Auglis - brūns, iegareni olveidīgs dvīņsēklenis (ga ap 0.3 cm) ar gaišākām ribām un garām, atstāvošām irbuļa paliekām. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Viduseiropā sastopama suga, kas mūsdienās plaši ieviesusies Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Dažāda lieluma grupas vai audzes ļoti dažādos biotopos: no ēnainiem mežiem, gravām un krūmājiem līdz ceļmalām un auglīgām nezālienēm, īpaši ēku tuvumā. Suga, kam piemīt spēja strauji izplatīties, veģetatīvi vairojoties. Pamatareālā tās pamatbiotops ir auglīgi lapkoku meži, tomēr tā spēj sekmīgi iekļauties arī augu sabiedrībās nezālienēs.

Īpašas norādes:
No citām čemurziežu sugām Latvijā vislīdzīgākā smaržīgajai kārvelei (Chaerophyllum aromaticum), kam lapu plūksnojums un plūksnu forma būtiski neatšķiras. Atšķirama pēc kaila stublāja (nevis blīvi sarmataina un iesārta pie pamata), auglis iegareni olveidīgs (ne šauri eliptisks, ap 1 cm garš). Bez tam gārsai lapas nemēdz būt vairāk kā divkārtstarainas (ne trīskārtstarainas, kā tas ir kārvelei).
www.latvijasdaba.lv


Podagras gārsa (Aegopodium podagraria) ir mežos, krūmājos un dārzos ļoti bieži sastopams augs. Kaut gan svaigas lapas satur līdz 85 % ūdens, gārsa ir vērtīga pārtikā, jo tās sastāvā ir liels daudzums C vitamīna un minerālvielu, arī olbaltumvielas, cukurs, šķiedrvielas, karotīns, holīns, organiskās skābes, flavonoīdi, fermenti, fitoncīdi, ogļhidrāti, kumarīni, nedaudz ēterisko eļļu. Aprēķināts, ka 100 g svaigu lapu ir 16,6 mg dzelzs, 2 mg vara, 1,7 mg titāna. Arī saknes satur ēterisko eļļu, saponīnus, cieti un ogļhidrātus, tādēļ gārsu var pieskaitīt pie vērtīgākajiem savvaļas augiem, ko izmanto uzturā. Ēnā augušās lapas ir sulīgākas un vērtīgākas, nekā saulainā vietā plūktās.

Tautas medicīnā gārsu lieto pret hipovitaminozēm, kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, ārīgi – pret locītavu sāpēm, it īpaši pret podagru,tādēļ augam tāds nosaukums. Uzlējumiem piemīt arī pretiekaisuma, organismu spēcinoša, mīkstinoša, diurētiska, brūces dziedējoša, sāpes mazinoša, temperatūru pazeminoša un pretalerģiska iedarbība. Izmanto pret cingu un dažām anēmijas formām, pastiprina aknu detoksikācijas funkcijas, veicina liekā šķidruma izvadīšanu.
Vairāk lasīt  www.la.lv


Podagras gārsa - Aegopodium podagratia L.

Daudzgadīgs 50 - 100 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams mežos, krūmājos, dārzos. Zied no maija līdz augustam.

Tautas medicīnā lieto pret hipovitaminozēm, kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, ārīgi lieto pret locītavu sāpēm, it īpaši podagru.

Senatnē gārsas pamatā lietoja podagras slimnieku ārstēšanai, no tā tad arī radies tās latīniskais nosaukums.

 Gārsas ir vērtīgs pārtikas produkts pateicoties to sastāvā lielā daudzumā esošajam C vitamīnam un minerālvielām. Uzturā izmanto jaunās lapas. No tām gatavo salātus, pievieno zupām un gaļas ēdieniem. Lapas vāra un pasniedz ar sviestu un ceptiem sīpoliem. Pirms lietošanas svaigā veidā lapas blanšē karstā ūdenī 1-2 min. No kātiem pirms lietošanas noņem miziņu. Glabāšanai lapas skābē. Senākos laikos ar gārsām pārsedza citus garšaugus tirgojoties uz tirgus, lai tie ilgāk paliktu svaigi un nebojātos.  Lapas ievāc pavasarī, pirms ziedēšanas.

 Svaigas lapas satur līdz 85,2% ūdeni, 1,7% olbaltumvielas, 1,4% cukuru, 1,3% šķiedrvielas, 1,9% karotīnu,  holīnu, (veicina organismā vielu maiņas procesus), 155 mg% C vitamīnu (gārsās C vitamīns 2 reizes vairāk nekā citronos), 0,04% ēterisko eļļu. 100 g svaigu lapu ir 16,6 mg dzelzs, 2 mg varš, 1,7 mg titāns, organiskā skābes,  flavonoīdi, fermentus, fitoncīdus, ogļhidrātus, kumarīnus. Saknes satur ēterisko eļļu, saponīnus, cieti, ogļhidrātus. Šāds bioloģiski aktīvo vielu kopums ļauj uzskatīt gārsa par vienu no vērtīgākajiem savvaļas augiem ko var izmantot uzturā.

 
Iedarbība un pielietojums
 Senatnē gārsas pamatā izmantoja podagras slimnieku dziedināšanai, acīmredzot no tā arī radies zinātniskais nosaukums – podagraria. Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto lapas svaigā un kaltētā veidā. Tautā gārsu uzlējumu lieto pie locītavu slimībām, kuņģa – zarnu trakta saslimšanām, kuras pavada gremošanas trakta darbības traucējumi. Uzlējumiem piemīt pretiekaisuma, organismu spēcinoša, mīkstinoša, diurētiska, brūces dziedējoša, sāpes mazinoša, temperatūru pazeminoša, pretalerģiska iedarbība. Izmanto pie cingas un dažām anēmijas formām. Pastiprina aknu detoksikācijas funkcijas. Veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma. Saknēs esošajām vielām piemīt izteikta pretsēnīšu iedarbība.
www.latvijaspirts.lv

Apsarmojusi gārsa

Kods: A-036-19-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2019. gada 17. februārī
S 2000 x 1333 px
1.29 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
6.7 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
15.8 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866