Lāsteka ir ledus gabals, kas nokarājas no kādas ēkas jumta, vada, koka zara u.c. Dažreiz par lāstekām sauc arī citus nokarenas formas cietus notecējumus, piemēram, stalaktītus.

Parasti lāstekām ir konusveida forma, kuram pamats ir augšā un virsotne ir apakšā. Iekšpusē nereti ir dažādi dobumi. Vairākas lāstekas kopā veido dažādas konstrukcijas ar neparastām formām.

Lāsteku veidošanās
Lāstekas veidojas pie zemām temperatūrām, parasti dažiem grādiem zem nulles pēc Celsija skalas un tikai tad, ja ir arī šķidra ūdens piekļuve lāstekai. Ūdens var, piemēram, notecēt no kādas ēkas jumta, uz kura kūst sniegs. Šķidrais ūdens gravitācijas ietekmē notek pa jumtu lejup un, pateicoties apkārtējam aukstajam gaisam, sasalst. Tā kā tas turpinās diezgan ilgi, lāstekas izmērs un masa nepārtraukti palielinās gan garumā gan resnumā. Ja ūdens piekļuve lāstekai beidzas, tā vairs neaug ne garumā ne resnumā, bet ja temperatūra ir virs nulles, tā kūst, tāpēc samazinās tās masa un izmēri. Tad, kad lāstekas smaguma spēks būs lielāks nekā ledus izturība vai jumta konstrukcijas izturība, tad lāsteka nokrīt zemē.