0
info@redzet.eu

Dzīvnieki » Putni » Strausveidīgo kārta

Āfrikas strausa galvas tuvplānsĀfrikas strauss
Lasīt aprakstu
Āfrikas strauss Dundagas Eksotisko dzīvnieku parkā, Āfrikas strauss (Struthio camelus), Eksotisko dzīvnieku parks Dundagā

Āfrikas strauss Dundagas Eksotisko dzīvnieku parkā

Kods: D-139-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 15. jūnijā
S 2000 x 1333 px
2.75 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 5551 x 3701 px
47 x 31.34 cm / 300 dpi
17.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais nelidojošais putns ar augumu līdz 2,80 m.  Šī putna svars ir 90-130 kg , tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes un sasniedz līdz 160 kg. Salīdzinoši ar putna lielumu, tā smadzenes sver tikai 30-40 gramus!

Strausam no sauszemes dzīvniekiem ir vislielākās acis. Vienas acs diametrs ir 5 cm, bet abas acis kopā sver vairāk, nekā strausa smadzenes.

Strauss ir ātrākais divkājainais dzīvnieks, skrienot sasniedz ātrumu 72 km stundā, bet ar ātrumu 50 km stundā var skriet 15-20 minūtes. Soļa garums skrienot ir 3,5-4 m. Nepieciešamības gadījumā strauss var spēji mainīt skriešanas virzienu, pie tam nesamazinot ātrumu. Skrienot tas var pārvarēt 1,5 m augstus šķēršļus.

Strauss ir vienīgais putns, kura kājām ir tikai 2 pirksti. Tā kājas spēriens ir tik spēcīgs, ka var stipri savainot, pat nogalināt lauvu vai pieaugušu vīrieti.

Tam ir vislielākā ola. Strausa ola sver 1,5-2 kg, kas ir tikpat, cik 20-36 vistu olas.

Strauss ir vienīgais putns, kam ir urīnpūslis. Tam nav guzas, kāda tā ir citiem putniem.

Tā kā strauss nelido, viņa krūšu kauls ir plakans, bez augstās šķautnes – ķīļa, pie kā piestiprināti lidojošo putnu spārnus darbinošie muskuļi.

Brīvā dabā strausi sastopami Centrālās un Dienvidāfrikas savannās un pustuksnešos. Strausiem ir labi attīstīta dzirde, tie dzird pat klusas skaņas. Ar savu aso redzi un dzirdi strausi sajūt plēsējus ļoti tālu. Strausi ir putni, kas rūpīgi sargā savu teritoriju, uzveikt tos var tikai retais dzīvnieks. Briesmu gadījumā, pretēji izplatītajam uzskatam, strausi nebāž galvu smiltīs, bet aizbēg vai sper ienaidniekam. Strausa kājai ir liela un lokana pēda ar 2 pirkstiem, no kuriem ārējais pirksts pilda atbalsta funkciju, bet iekšējais pirksts ir spēcīgs, ar 10 cm garu nagu. Spēcīgās kājas un garais nags ir strausu galvenie ieroči. Strausa kājas spēriena spēks ir 30 kg uz kvadrātcentimetru. Strausu ienaidnieki ir hiēnas, šakāļi, Ēģiptes grifi, kas galvenokārt cenšas uzbrukt cāļiem. No strausiem baidās pat lauvas un tīģeri. Strausi prot ņurdēt un, piepūšot kaklu, izdot aizsmakušam lauvas rēcienam līdzīgas skaņas.

Tie ir sabiedriski un dzīvo grupās pa 5-50 putniem, savannās bieži ceļo kopā ar zālēdājiem, piemēram, antilopēm un zebrām, kuri strausus, kas ar savu aso redzi aptver lielas platības, izmanto kā dienas un nakts sargus. Pateicoties augumam un apbrīnojamai redzei, tie pirmie pamana briesmas. Strausi dzīvo sausajās ainavās ar zemu nokrišņu daudzumu un var iztikt bez ūdens vairākas dienas, mitrumu uzņemot ar augiem. Tā kā tie ir ļoti labi pielāgojušies izteikti sausam klimatam un krasām sezonas nokrišņu svārstībām, iztiekot bez ūdens var zaudēt līdz pat 25% no ķermeņa svara. Ja ūdens ir pieejams, tie labprāt dzer un bieži vannojas. Strausi ir visēdāji, viņi ēd augus un sēklas, kukaiņus, nelielus rāpuļus, grauzējus, ķirzakas, bruņurupučus un arī citu putnu mazuļus. Meklējot barību, strausi var noiet 40 km diennaktī. Pieauguša strausa barības daudzums sasniedz 7 kg dienā. Atšķirībā no citiem putniem, strausiem nav guzas, barības sasmalcināšanai tie norij sīkus akmeņus un oļus, kuru daudzums kuņģī ir apmēram 1 kg.

Lai gan strausi nelido, to spārnu izpletums ir 2 m. Spārni nav attīstīti, to 2 pirksti beidzas ar nagiem. Spārnus strausi izmanto riesta rituālos, līdzsvara saglabāšanai skrienot, kā arī siltumregulācijai, jo strausi dzīvo savannās, kur diennakts temperatūras svārstības var sasniegt 40 grādus.

Savvaļā strausi dzīvo 30 gadus, bet nebrīvē var nodzīvot līdz 70 gadiem.

Leģenda par to, ka briesmās strausi slēpj galvu smiltīs, visticamāk ceļas no fakta, ka uz ligzdas sēdoša strausu māte briesmu gadījumā noliec kaklu un izstiepj to uz zemes, cenšoties kļūt neredzama uz apkārtējās savannas fona. Tāpat strausi pieplok pie zemes ieraugot plēsoņas. Ja tādam noslēpušamies putnam pietuvojas, tas zibenīgi pielec kājās un aizbēg.

Dienvidāfrikā strausi tiek izmantoti liellopu un aitu ganāmpulku aizsardzībai.

Āfrikas strauss Dundagas Eksotisko dzīvnieku parkā

Kods: D-139-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 15. jūnijā
S 2000 x 1333 px
2.75 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 5551 x 3701 px
47 x 31.34 cm / 300 dpi
17.6 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.eu
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.eu
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!

Turpināt lejuplādēt

Ja vēlaties atbalstīt portālu ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866